| Varbūt tas ir smieklīgi, varbūt bēdīgi, bet tādas lietas kā šampūnus es pēru pēc principa, uz pudeles ir rakstīts šampūns. Mani nereāli uzjautrina cilvēki, kas atklāj sev Grimbergen, un tad sāk apspriest alus plašo piedāvājumu. Nu, lūk, man ir līdzīgi, kad ir jāpērk sadzīves ķīmija. Bet, neko, dzīve un izmisums piespieda apmeklēt Douglas. Nebija diez ko lēti, bet caurmērā nesāpīgi. Pārdevējas gan, šķiet, labāk pārzina to sieviešlietu. Bet, toties, tagad tā ir mana darīšana, ko es zieķēju tais matos, un nevienam nav iespēja to komentēt.
Lūk, bet drīz pienāks brīdis, kad man būs sev jāpērk kaut kāds smaržūdens. Es saprotu, ka vīrietim jāsmaržo pēc sviedriem, tabakas un zirga, bet zirga man nav. Un peregara dvinga, manuprāt, arī ir pārvērtēta. Un tad gan būs raudāšana. Jo Banderesiem un Bekhemiem es neuzticos, bet pašam nav viennozīmīga viedokļa par to ko man vajag, un kas man patīk. Man, tomēr, vairāk labpatīk ostīt sievietes, nevis džekus. No otras puses, vēl viens bastions, pēc kura varēs teikt, "Hey, mom, look at me!", esmu liels puika, un zinu, ko man vajag. |
bet, jā, tas ir diezgan optimāls veids, kā sākt saprast, kas patīk un kā uz paša smaržo. tas parasti aizņem vairāk laika, nekā veikalā ir vēlme atļauties, kā arī ļauj ietaupīt naudu, neizgāžot to par tilpumu, ko pēc tam jāatdod kādam radiniekam, vai jājauc pie grīdmazgājamā ūdens...