Šorīt pamodos, un gribēju ēst. Tas aptuveni tā pat, kā saule uzlēktu rietumos. Lieliski, sārtvaidzi, vienkārši lieliski. Nākamais moments, izdomāju cept pankūkas. Un, lai vājprāts nebeidz sākties, mājās man bija gatavais pankūku maisījums. Skajā bija kaut kāds vācu pensionāru pasākums plastmasas pudelē no sērijas - "just add water". Nu, pēc plāna tur bija jālej 400 ml piena, ko katrs vācu pensionārs, drošvien, var iegādāties jebkurā veikalā tieši tādā tilpumā, bet par cik pienu neturu - water I added.

Secinājumi? Pats izstrādājums ir pērkams, un lietošanā ļoti ērts. Tos gatavos pulverus, drošvien, var turēt līdz pensionēšanās vecumam, un viņiem nekas nenotiks. Cits stāsts, kad būs nākamā reize, kad es cepšu pankūkas? Par cepšanas procesu, mana čugunniece nav gluži paredzēta pankūku cepšanai. Nu, varbūt vienīgi jādara kā laukos, un panna jāsmērē ar speķa gabaliņu. Koka sviesta smērējamais nazītis, pankūku apgriešanai, neder ne tik. Nekādas lāpstiņas, ne koka, ne silikona, ne kāda cita materiāla, man, jorojām, nav. Nu, un tā visa rezultātā, protams, rezultāts ne tikai nebija instagramu vērts, lai arī tāda plāna tāpat nebija, pirmā pankūka, labākajās folklora tradīcijās, ielidoja miskastē.

Anyhow, ja tā mīkla ledusskapī nesaskābs, kad izēdīšu zupu, mēģināšu cept šo visu jaukumu katlā. Nu, katliņā. Jo arī katliņš man ir mazs.