Šodien šuvu pogas žaketei... bleizerim... nu, tam apģērba gabalam, ko uz darbu velk. Tās ar mašīnu šūtās pogas ir kaut kāds vājprāts. Parauj diedziņu, un ir laukā. Mājās atārdīju arī otru tik pat viegli. Bet pats arī ģēnijs. It kā jau būtu jāsaka, ka nav tā, ka es pogas nebūtu šuvis savā dzīvē, bet divas reizes nofeiloju. Pirmo reizi jau pirmajā dūrienā izvēru diegu ne tā caur pogu. Portams, pēc otrā griežam galus nost, sākam no sākuma. Bet labākais ir tas, ka vienu pogu piešuvu uz iekšu. Tas ir vienkārši talants, kuram dod tik sienas paurbt.

Citās ziņā, no tarakānu sērijas, es vēl varētu nopirkt gludekli, un varētu sākt gludināt palagus.