Šorīt dabūju aizdzīt auto uz servisu. Nu, un kamēr gaidīju savu auto remonta virsuzraugu, lai izstāstītu simptomātiku, tur skanēja kaut kāda radiostacija kur runāja par uzturu. Nu, ja runā par uzturu, tātad runā par lieko svaru. Viss kā kārtīgam sabiedriskam radio pieklājas, visādi uztura speciālisti pauž savu pieredzi, šķirsta gudras grāmatas, uzklausa klausītāju zvanus.
Tātad īsumā: reizi nedēļā pārtiekam tikai no ūdens, ar sportu var nomest maksimums četrus kilogramus, joprojām pieminam uzturēšanos vēsumā, bija arī viedoklis par dzīves kvalitātes celšanu līdz Vācijas līmenim, kā arī labs novājēšanas veids esot iemīlēšanās, vai sliktākajā gadījumā aizraujošs hobijs, bet to nez kāpēc piedāvāja tikai meitenēm. Iekšēji miru, un skandēju mantru - beidziet vienreiz RĪT!
Lūk, tādi mums ir tie speciālisti. Ja manam autiņam šodien nolauzīs ritentiņus, auto vismaz varēs nopirkt jaunu.
Un, starp citu, visi tie "pacienti" ar normālu vielmaiņu, bet neremdējamu apetīti un apbrīnojamu neattapību, kā reizi rada šos mītus: "meitiņ, tev laikam mīlestībā neiet, tāpēc tā esi uzrijusies". Un kād šāds padomdevējs sāk mācīt kādu, kam tiešām ir problēmas ar vielmaiņu... nu tad tikai ar slapju lupatu pa seju, un "beidz rīt", vai vismaz "nemāci citus dzīvot".
Ideja par slapjo lupatu ir ļoti vilinoša. :D Tas varbūt beidzot nostrādātu, jo pieklājīgos "paldies, bet patiešām tikai zupiņu, patiešām bez krējuma" daži nezkādēļ saklausa aicinājumu pārjautāt vēl trīs reizes, vai patiešām, patiešām, un tad vēl vaļsirdīgi apjautāsies, kādēļ ta` nu tik maz ēdam, vai ta` nu tiešām ar kaut kādām diētām muļķojamies. Bet tad atkal - parasti tie gan nav tuvākie draugi, kuriem var droši uzrūkt "atšujies, nelaime".
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}