http://youtu.be/vJfyA7MgBzsInteresanta prezentācija par to, kā rodas banku krīzes. Lai labāk saprastu izteiktās tēzes, šķiet, nepieciešams arī saprasts politiskās iekārtas atšķirības. Piemēram, jāatzīst, ka ASV politiskā iekārta man joprojām šķiet kaut kas nesaprotams, un bieži vien pat iracionāls. Bet galvenā doma ir tāda, ka banku sistēmas stabilitāte ir atkarīga no politiskās vienošanās par spēles noteikumiem. Veiksmīgāk bankas darbojas tur, kur ir adekvātākas regulējošās normas, mazāka saistība ar politiku, stabilākas politiskās sistēmas u.t.t. Es nezinu, vai cik ļoti šobrīd banku sistēmas ir saistīta ar politiku, vai pareizāk sakot, cik lielā mērā, bet apzināti, vai neapzināti, šur tur Bičevskim varētu būt taisnība, ka politiķiem vajadzētu mazāk iejaukties tanī, kā strādā bankas. Cik nu pat Bičevskis, protams, ir apolitiska persona.
Un, patiesībā, štrunts ar bankām. Tas viss raisa pārdomas par mūsu pašu politisko iekārtu. Un, šķiet, nekas cits nesanāk, kā saskaitīties par populistisku demokrātiju.
Gribēju vien pateikt, ka teorija atšķiras no prakses un cilvēciskais faktors jāņem vērā vienmēr, kad darīšana ar cilvēkiem, varu un naudu, protams arī citos gadījumos.
Šajā gadījumā bankas vēlas mazāk valsts kontroles, sakot ka tā visiem būs labāk, bet man ir aizdoma, ka labāk būs tikai cilvēkiem, kuru saraksts nav pievienots lekcijas beigās. Pārbaudot šos bankas apgalvojumus praksē sanāks, pēc gadiem pieciem konstatēs ka nav gluži kā bija plānots, bet bankas būs pamatīgi uzvārījušās, likumus, noteikumus atceļ, bet cilvēki būs zaudējuši pusdzīves darba augļus.