| Kamēr ciba grūzd par to, kā pareizi sist savas sievas un vīrus, un kādos atbalsta un rehabilitācijas centros viņus pēc tam likt, lai beigās nonāktu līdz Vitgenšteina cienīgām sarunām par to, vai sāpes ir īstas, vai iedomātas, teorētiķi savos teorētiskajos modeļos varētu apskatīt jautājumu, vai bērnus pērt ir pareizi, vai nē? Varbūt pazudīs vēlme cietējus dalīt pēc dzimuma. Savukārt savā iedomībā atļaušos postulēt, ka tupa nostāties pozā "bērnus sist nedrīkst" var atļauties tikai bērnu vecāki, kas to nedara. |
Sist nedrīkst, bet normas robežās ar plaukstu pa pakaļu ievilkt drīkst - gadījumos, ja sīkais kaut ko histēriski bļauj un nav citādi nomierināms.
Tā, ka parādi dienasgrāmatu, ā, divnieks, tūliņ atrausies, tā gan, manuprāt, nevajag.