Lai kā nu būtu, THP ir atbildīgs par manu iepazīšanos ar reptilju. Viss pārējais jau nu ir vēsture.

Tīri tā, atskaitei:

Pimdiena- pamosties, padzert kafiju gultā, pazipāt internetu, uz darbu, mājas, konferences zvani, miegs.
Otrdiena- pamosties, padzert kafiju gultā, pazipāt internetu, uz darbu, mājās, konferences zvani, paskriet, zvans krējiena laikā, paēst, pazipāt internetu, miegs
Trešdiena- pamosties, padzert kafiju gultā, pazipāt internetu, uz darbu, pavingrot, gurķoties pa māju, pazipāt internetu, miegs.
Ceturtdiena- pamosties, padzert kafiju gultā, pazipāt internetu, uz darbu, aizbraukt ar vīru līdz bābelītim, galda teniss, pelde, mājas, mr. pickles, miegs
Piektdiena- pamosties, padzert kafiju pie virtuves galda, pazipāt internetu...

Stabs, stabs, koks, koks, tā gan.

Ka dzīve rīt diezgan ok jau kādu laiku, bet uznāk uzmācīgas domas par to ka kādu dienu būs ļoti ļoti slikti, jo šodien ir ļoti ļoti labi. It kā tāda relatīvi laba dzīve, būtu izņēmums. It kā labajam un ļaunajam vienmēr būtu jābūt proporcijā vismaz 50/50.

Dažreiz, man šķiet, ka tomēr vajag darīt, nevis visu mērīt miljons reizes.

Tikko tā padomāju, ka vēsā vasara man galīgi netraucē ne strādāt, ne atpūsties.

Nu neko, ieejam nākamajā gadu desmitā!

Interesanti, cik vieglu roku dažādās diskusijās tiek izvilkta krusta karu kārts. Tā it kā krusta kari, būtu kaut kas viens, ļoti konkrēts un absolūti viennozīmīgi vērtējams. Labāk būtu turpinājuši izplatīt attēlu ar romiešu ceļu un Barona ielu.

Cik semestrus maģistra studentiem ir lekcijas. Man rādās, ka 2 vai 3?

Interesanti, cik bieži "teikt kā ir", "neslēpties aiz politkorektuma" ir ievadfrāzes pilnīgai huiņai. Tā itkā pasakot vārdu "nēģeris" skaļi, sacītajam tiktu uzlikts patiesības zīmogs.

Ja vērtētu tikai pēc tā kā es pārciešu vieglu saaukstēšanos, tad vīrišķo feremonu ziņā esmu pielīdzināma visu Bondu kopsummai. 37.2- ir klāt pasaules gals un man ir atņemta spēja elpot.