Dažreiz, man šķiet, ka tomēr vajag darīt, nevis visu mērīt miljons reizes.

Tikko tā padomāju, ka vēsā vasara man galīgi netraucē ne strādāt, ne atpūsties.

Nu neko, ieejam nākamajā gadu desmitā!

Interesanti, cik vieglu roku dažādās diskusijās tiek izvilkta krusta karu kārts. Tā it kā krusta kari, būtu kaut kas viens, ļoti konkrēts un absolūti viennozīmīgi vērtējams. Labāk būtu turpinājuši izplatīt attēlu ar romiešu ceļu un Barona ielu.

Cik semestrus maģistra studentiem ir lekcijas. Man rādās, ka 2 vai 3?

Interesanti, cik bieži "teikt kā ir", "neslēpties aiz politkorektuma" ir ievadfrāzes pilnīgai huiņai. Tā itkā pasakot vārdu "nēģeris" skaļi, sacītajam tiktu uzlikts patiesības zīmogs.

Ja vērtētu tikai pēc tā kā es pārciešu vieglu saaukstēšanos, tad vīrišķo feremonu ziņā esmu pielīdzināma visu Bondu kopsummai. 37.2- ir klāt pasaules gals un man ir atņemta spēja elpot.

Iedošu divas biļetes uz filmu "Slepkavības atļauja" šovakar plkst. 20:30 Splendic Palace mazajā zālē. Pieteikties te vai uz epastu santa.bieza@gmail.com.

UPD: aaaand it's gone!

Škiet, ka ciba dalās divās lielās grupās: vieni, kas kultūru rada, tur un uztur un otri, kas to nekad, nekādos apstākļos nepatērē, ir labi informēti par nozares liekēžu skaitļiem un to labajām, laiskajām dzīvēm.
Varēja jau ar dalīties ar konkrētu informāciju un padomiem- dzirdīgas ausis tiktu atrastas zibenīgi.

Laiks noskatīties visas Penn&Teller: Bullshit! epizodes.