Svētki nogurdina, ikdiena spēcina - vai jums kādreiz ir bijis tā,
|
| ||||||
Ka dzīve rīt diezgan ok jau kādu laiku, bet uznāk uzmācīgas domas par to ka kādu dienu būs ļoti ļoti slikti, jo šodien ir ļoti ļoti labi. It kā tāda relatīvi laba dzīve, būtu izņēmums. It kā labajam un ļaunajam vienmēr būtu jābūt proporcijā vismaz 50/50. | ||||||
comments: piebilde |
| ||||||
monēta jaunajā tvinpīkā. monēta vecajā gildenšternā un rozenkrancā. | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
jā. un man šķiet, ka tas nav veselīgi un ožpēc neirozes - par to, ka iet labi nav jāatvainojas un jājūtas vainīgam | ||||||
(Reply to this) |
| ||||||
Pa reizei jau gadās pašam negribot pamodelēt kaut kādus pesimistiskākus scenārijus, bet tā, ka "ļoti, ļoti" es laikam neteiktu. Baigi uzmācīgi arī tas nav, tā bija kādreiz, kad biju viens un trūka kaut kāda pamata dzīvei. Tagad uz lietām skatos ar tādu "gan jau kaut kā" pieeju, kura pagaidām darbojas. | ||||||
(Reply to this) |
| ||||||
Man šķiet, ka šī sajūta (nepriecājies, ka nesanāk raudāt) ir viens no latviskās dzīvesziņas stūrakmeņiem. | ||||||
(Reply to this) |
Svētki nogurdina, ikdiena spēcina - vai jums kādreiz ir bijis tā,
|