O, kas par skolas sacerējumu Dombrovska stilā ir dabonams Švēdenē!

1. "6. novembrī Saeima ir apstiprinājusi nodokļu izmaiņas, kas vidējo izmaksājamo darba algu palielinās par 1,1%"

Kas tad tas par "wishful thinking"? Kaut kā čujs, ņuhs un poņa saka, ka šo palielinājumu jutīs daži izredzētie. Nu, un valsts maizē dzīvojošie, kas jau tā pat dzīvo no nodokļu naudas. Kāda ir prakse, ko arī es jaunībā esmu empīriski piedzīvojis - tev ar darba devēju ir noruna, par cik lielu algu tu pie viņa strādā (lai slavēts ir naudas iemaksas bankomāts), viss pārējais ir nodokļu atvieglojums darba devējam. Es nesaku, ka tas ir slikti, un neizdaru secinājumus par šo izmaiņu ietekmi uz darba tirgu, bet drošības pēc paliksim pie sausiem faktiem. Vai tas būs uzlabojums darba ņēmējam, vai atvieglojums darba devējam, tas jau no individuālā gadījuma atkarīgs.

2. "...pret strādājošiem dāsnākā Baltijā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika."

Lūk, nespriedīšu par Igaunijas nodokļu politikas dāsnumu un struktūru, bet viena no nodokļu politikas izmaiņām, ko te eksperti ir ieskaitījuši vienā procentā, ir sociālo iemaksu nodokļa samazinājums. Kur aiziet sociālais nodoklis? Lūk, tāds lūk dāsnums pret darba ņēmējiem. Protams, tīri tehniski, vai juridiski, apgalvojums ir patiess, jo tanī brīdī, kad tu aiziesi pensijā, vai kļūsi par bezdarbnieku, grozi kā gribi, strādājošais tu vairs nebūsi.

Bet citādi, protams, virziens ir pareizs, kā jau sola... no Repšes laikiem, vai? Saudzējam strādājošos, drāžam kapitālu. Pa vidu tam visam ir dīkdieņi, uz kuriem šķībi skatās gan vieni, gan otri.