Neesmu vairs students... ok, neesmu vairs tāds students, lai baigi tam visam sekotu, bet vārdi "konference", "lekcija", "apmācības" un "semināri", man izklausās pēc tējas ar cepumiem. Protams, izpildījums "apmācībām" un "semināriem" var atšķirties, bet spriežot pēc tā, ko kursos par naudu "apmāca", studentam tas nebūs lielāks pienesums, kā video tutoreāļi.

Lūk, ielaidiet viņus savās premisēs, piesaistiet savus projvadus, izspiediet no viņiem taustāmu rezultātu, tā, lūk, ir apmācība. Prakse man, savukārt, asociējas ar padomju armija ģedavšinu, kur "duhi" podus ar zobbirsti berž, jo "ģeds" ir cita lidojuma ērglis.

nu re, tev nav svaigākās informācijas :)
Man šogad bija viens praktikants paspārnē, un nē - es neliku viņam sev pienest kafiju :)
Tieši pretēji - attieksme kā pret jauno darbinieku, apmācot un izstāstot, un parādot, neskatoties uz to, ka viņš pēc prakses var pacelt cepuri un aiziet.
Un tas nostrādāja - čalis ar interesi iegāja projektā, saņēma darba piedāvājumu un tika iemests IT atvarā.
Deviņdesmitie ir beigušies.
Tevis pieminētais prakses atspoguļojums vairāk piemērojams valsts iestādēs. Ne-monopoliskam uzņēmumam, kas vēlas būt konkurētspējīgs, kvalitāte ir pirmā vietā. Jauna (?) domāšana.