Atvainojos par, iespējams, stulbu jautājumu, bet kur kājas aug plānā galdiņa urbēja apzīmējumam? Esmu pārliecināts, ka to var identificēt līdz pat grāmatai, lappusei un rindkopai.
Vēl var gadīties, ka "plānā galdiņa urbējs" tīri pēc skaņas atgādina kādu krievu vai vācu lamuvārdu virteni (kā "bitīt matos" nav sakara ne ar biti, ne matiem vai "jedritvaikociņš" nav nekāds koks), vai arī ir tiešs tulkojums no, piemēram, vācu valodas (kā "rīta stundai zelts mutē", kas vāciski ir ar atskaņām, bet latviski ,imho, ir reti stulbs vārdu salikums)
Hemm, kur ir kāds pirmavots...?