To tu lūdzu pie cienītās. Es nesmādēju arī Rock'n'Riga, lai arī jāatzīst, ka pasēdēt un parunāt tur nav grūti. Toties vieta, kur nav normāla alus, lūk tā ir nelaime.
Da labi. Nebūsim jau tik... vārdu aizmirsu. Ja jau tirgus likumi neliedz tādiem dzīvot, tad jau pīplam vajag. Da kaut vai tas pats Rocabilly. Nu bet alus tāds, ka kaut vai šņabi dzer.
Pīplam vajag arī tad, ja ir padomju laiku prodavščica, kas tevi apdirš pie katra izdevīga gadījuma un vēl alu atšķaida ar ūdeni vai urīnu (kurš nu tobrīd ir vairāk).
Tur jau tā bāru specifika, ka māksla ir nevis tikai ieliet, bet arī apkalpot.
a iedomājies šmigas bāru, kur viesmīļi komunicē ar Tevi filozofu citātos, tikai kļūdainos un ļoti nevietā. Tas tā, par "atmosfairas" komponenti alko patērēšanā.
Teiksim tā - es zinu bārus, kur ar klientu sarunājas pat ja kliens nerunā. Un zinu bārus kur viss ir otrādi. Ja ir bāri, kur ar klientu ne tikai runā, bet arī citē kaut ko (kas viņuprāt) ir kruta, tad es pat esmu ar mieru dot dzeramnaudu, jo cenšas tak pāri savām spējām.
Man Rīgas iestāde patīk kaut vai ar to, ka acu augstumā ir saliktas tieši šmigas pudeles.