You wanna have a life but not too real
Par būšanu kopā 
18.-Jan-2018 08:37 pm
Kaut kā tā sanāk, ka es neprotu attiecības, vai vismaz neprotu par tām analītiski domāt. Vai no jautājuma, kāpēc kāds ar kādu ir kopā, vai kāpēc vairums cilvēku ir ar kādu kopā, automātiski izriet arī jautājumu, kāpēc viņi nav vieni? Ja eksistē čeklistes, tad kāpēc tās mainās, vai kāpēc tiek pieņemti lēmumi pārkāpt kaut kādas sev nospraustās līnijas? Vai mēs samierinamies ar otra īpatnībām, vai pieņemam otru tādu, kāds viņš ir? Vai būšanai pārī ir vieta aprēķinam, piemēram, ja ar kādu tev ir ļoti labi retos saskarsmes brīžos, bet būšana kopā ilgstoši nav iespējama, turpretī ilgtermiņā tu vari būt kopā tikai ar kādu citu, bet tev ar viņu nekad nav tik labi, kā ar pirmo? Kāpēc esot ar kādu kopā, vispār ir iespējamas lietas, kas tev otrā nenormāli kaitina, pieņemot, ka šīs lietas tu esi pamanījis jau pašā sākumā? Vai vispār ir iespējams, ka divi cilvēki viens par otru ir sajūsmā, vai vienmēr vienam no viņiem otrs ir mazāk svarīgs, interesants, mīlams utt? Kur ir uzticēšanās robežas, ja tu esi kopā ar kādu, bet ja tādām robežām nevajadzētu būt, kāpēc cilvēkiem ir bail no otra nodevības? Kāpēc mēs piedodam lietas, lai paliktu ar otru kopā? Un ja reiz piedošana ir svarīga, kāpēc tad ir lietas, ko piedot nav iespējams? Un kāpēc reizēm cilvēkiem no malas ir vieglāk pateikt, ko tev vajag? Jo nemēdz taču būt situācijas: es zinu, ka tu domā, ka tu vēlies picu ar dubulto sieru, bet patiesībā tu šobrīd gūsi lielāku gandarījumu no makaroniem ar lasi.
Comments 
18.-Jan-2018 09:28 pm
pūšana kopā
18.-Jan-2018 09:35 pm
Tā nav pūšana, tā ir esence.
18.-Jan-2018 10:06 pm
*uzraksta garu komentāru, izdzēš*
man šķiet, ka lielā mērā lielākā daļa no šiem jautājumiem vispār nav par attiecībām, tie ir jautājumi par:
- vai es esmu mierā ar sevi? vai jūtos ērti savā ādā? pieņemu sevi? jā/nē/kāpēc?
- vai man ir pierāpojis, ka citi cilvēki ir citi cilvēki, arī tad, ja tur pa vidam ir mīlestība līdz sirds dziļumiem, citi cilvēki tik un tā ir citi cilvēki, pēc būtības ārējs faktors, kas, kā visi ārēji faktori, nav ne kontrolējams, ne maināms, ne pilnībā prognozējams

promska atmest (vai vismaz censties atmest) tādu sūdu kā greizsirdība un privātīpašnieciskums totāli palīdz, vai arī sevis vērtēšanu, izejot no tā, ko citi par tevi domā, bet nu tas laikam ir diezgan tall order
18.-Jan-2018 11:47 pm
Es tā īsti vispār nesaprotu attiecības no iekšpuses. Nu tur, tas viss izdevīgi tādos un šitādos aspektos. Bet reāli tev blakus ir cits cilvēks, kurš uz tevi skatās ar citām acīm. Un tu skaties pretī uz šo cilvēku. Un tur viss tas. Nu. Kopābūšana, rēķināšanās ar to otru, otra paciešana, būšana tā otra atbalstam un vēl visas ikdienas huiņas, tad tie tarakāni un to dejas. Kā tur vispār var pietikt vēl spēka to otru mīlēt visu to laiku? Ok, ir labie brīži un tā, bet tas jau neturas visu laiku. Un ar laiku vēl pamanās iepazīt to otru labāk, tur vispār nezin kas var gadīties. Un tad paša lēmumi un izaugsmes, kur garantija, kas tas joprojām saderēs ar tā otra izaugsmēm un progresiem. Un par seksuālo uzticību vispār nerunāsim, tas manā galvā ir tāds farss.

Bet kaut kā jau tie citi dara. Un dara, un dara. Un es nekā nespēju sevi iztēloties tā. Bet varbūt attiecības jau nav tā mīlestība, bet tiešām vienkārša vēlme un spēja paciest to otru?
This page was loaded Maijs 3. 2024, 9:29 pm GMT.