Šobrīd sēžu lejā pagalmā zem bērza (dublis divi, paldies lietum), jūzoju mājas WiFi (ir gan arī mobilais, bet, dēm, šis velk pieci stāvi uz leju), blakus stāv man pudele minerāļa, un pudele alus. Pagaidām dzeru ūdeni. Ja attaisīšu alu, uz veikalu iešu kājām.

Bet pamodos šorīt ap vienpadsmitiem, un, atšķirībā no citiem, gulēt vairs neaizgāju. Pēc brokastīm devos savās "lone wolf winter" (protams, ka muzikāla reference) gaitās Vecrīgas virzienā. Reāls kosmoss. Vispims pabā un pie paba dzeroši centurionu. Ja rodas jautājums "dzeroši kas?", viss uzrakstīts ir pareizi, centurions ir tāds romiešu karavadonis. Tad pie operas tūristu (minējums) ģimenīta taisīja selfiju... tadā, ar selfīstiku. Ai šit jū not - vīrs, sieva, trīs blondi bērni, un SELFĪSTIKS!!!!viensviens Fotoaparātu no somas neizvilku, jo toļi bija kauns, toļi slinkums.



Iegāju Randomā paskatīties kādu baltu t-kreklu, citādi šitajā žaronā ar diviem ir par maz. Aha, Randomā, pirkt t-kreklu. Ščas! Nu, rezultātā paslīdēja... kaut kas, un man ir jaunais Paradise Lost vinilā. No vienas puses - nu, fak! Kamēr lija lietus, jau noklausījos A side. I regret nothing! Pie tam daļa, kas man patīk vispār ir tikai beigās.



Otrs pirkums izskatās pēc kaut kā prātīga. Vai Unītī ir Sportlands? Protams, ka unītī ir Sportlands. Mērīju kāju sargus, pētīju savas apskrambāti dzeltenās kājas, un domāju - lai arī kādu naudu tas nemaksā, vajag. Nu, nekādu baigo naudu nemaz nemaksā. Brīdi pastaigāju pa māju, naivā cerībā, ka sargi ielocīsies pēc formas. Aha, gaidi ar maisu. Drošvien ne viens vien spēriens tiks piedzīvots, pirms tie pielocīsies pēc formas.

Nu, tad sekoja gājiens kājām uz dzimto Grīziņkalnu. Jā, viens ir tas, ka šodien nevelodarastojos. Otrs - es tagad zinu, ka tas ir Grīziņkalns (don't dooooh me, man lēni pielec), un es pat aptuveni saprotu, kur ir pats kalns no maukām, un DEAC bumbu patversme ar bērnu laukumu. Visi tie kāzu saloni, dizaina veikali un sazin kas vēl ir kaut kāds jaukumiņš. Pirms Trim Vīriem Laivā, no Lāčplēša ielas puses, ir, vai spēj iedomāties, kaut kādas "tējas un grāmatas". Nu, aptuveni takā Miera ielā. Nu, un, ja Miera ielā viss ir tā glamūrīgi, tad te ir pa īstam un līdz grīdai. Tāds kosmoss. Vienam, laikam, man ir bail tur iet iekšā. Tad uz tās pašas Lienes ielas ir viesnīca "Liene", un, vēl bez saunas, tur ir "sērkociņu zāle". Kas pie velna ir sērkociņu zāle, es jums prasu? A? Un tur pat ir kaut kāds "Koka Rīga" pasākums. Kad un kā tur var tik iekšā es vēl nezinu, bet es tur gribu tikt iekšā. Tur ir kaut kāda iluminātu konferenču zāle. Bet, jā, kādu reizi es gribēšu kompāniju pastaigām pa Grīziņkalnu.