Kamēr vieni lauza asfaltu, un otri meklēja černi, sanāca nodoties lielam nekam.

Piektdien, pēc potīšu atdauzīšanas futenē, bija doma izdzert dažus alus, un relatīvi laicīgi iet gulēt, nevis tupēt ar kaķiem mašīnā bez alus, jo kaimiņu mājas iedzīvotāji bija nolēmuši grila sezonu noslēgt ar mājas nodedzināšanu. Nē, nu, katrs izklaidējas kā grib, bet potenciāla iespēja, ka arī mūsu māja varētu nosvilt, neiepriecināja. Beigās jau alu dabūju, tik tā gulēšana sanāca tikai četros.

Kas, protams, nozīmēja brokastis pēcpusdienā. Toties atsāku skatīties Borgias. Nu, un tā pa sīkumam, pārvilku dažus vadus, atsvabināju māju no kaķu spalvām, un gandrīz paliku bez pusdienām, jo, redz, pavāri desmitos vakarā jau esot mājās. Ko sestdienas dienā desmitos var darīt mājās? Nē, nu, zupu tomēr dabūju, un arī ar cigāriem atkal esmu apgādājies.

Svētdien nesalasījām baravikas, toties ar ērču lasīšanu viss bija kārtībā. Nu, tur, alus, vakariņas, un tad jau jāiet meklēt šņabis kompresēm, lai to ērci var dabūt laukā. Daudz jau ne, bet mazliet jau iekompresējām to šņabi ar, ja reiz tāda lieta. Neies jau to trauku tāpat cilāt. Nu, un kurš svētdien tā dara? Nē, nu, spriežot pēc laikapstākļiem, šodien vismaz nekādas sportiskas aktivitātes nedraud, un sēdēs mājās un skatīsies Domburšovu tai jaunajā interaktīvajā televīzijā.

A vot nākamie divi vīkendi... es pat nezinu. Vismaz cerams neviens neko nededzinās nost.

Jā, tā nu sanāca, ka arī es vakar noskrēju četrus kilometrus. Nu gatavais sārtvaidzis.

Un sākām piebeigt True Blood sāgu. Nu, saundtreks, izskatās, atkal ir lielisks. Ā, un otrajā sērijā (ĻOTI NOSACĪTS SPOILERIS !!!) jokdari bija uz sienas kaut ko uzķēpājuši par Obamu. Sižeta kontekstā pilnīgā figņa, bet kādam no autoriem, acīm redzot, šķitis baigi prikolīgi. Gaidu tagad kādu nebūt "Puķin huilo".

Seriāli rada atkarību. Divas stundas pie televizora pa manam ir gana. Bet, neskatoties uz futeni, vakar, tomēr, piebeidzām The Killing. Tās beigas seriāliem mēdz būt jocīgas, un bieži arī didaktiskas. No otras puses, kad visas tās sāgas paliek gaisā karājoties, tad jau labāk pūdercukurs ar kanēli. Katrā ziņā, kad beidzas visa sāga, ir tāds atvieglojums. Kas lieku reizi atgādina, ka varbūt jāsāk apsvērt sākt seriālu skatīties nevis līdz ar sezonas beigām, bet ar visas sāgas beigām. Citādi, kad pēdējā sērijā izlien kaut kādi personāži no pirmajām sezonām, tad ir nedaudz wtf. Esmu primāts, manas empātijas spējas ir ierobežotas, un šizofrēnijā arī neplānoju iedzīvoties.

Par futeni runājot, neskatoties uz visu kvoruma trūkumu, sanāca labi izskrieties. Kad spēlē bars pret baru, tad, tomēr, ir vēlams, lai tie vārti būtu lielāki, un laukums ar robežām, citādi pazūd jebkāds spēles zīmējums. A tā, kad cilvēku maz, tev īsti nav pamatojuma sist bumbu kaut kur, cerot, ka kāds kaut kur viņu izbakstīs. Vai nu uz fizisko, vai ar prātu. Un fiziskais, kā zināms, ir ierobežots resurss.

Programmā "izmoki vasaru līdz galam", jo drīz varēs tikai iekštelpās dzert, pīpēt opiātus, apmeklēt rokkoncertus un kino, un skatīties seriālus, atgriežamies pie seriāliem. The Killing ceturtā sezona pēc trešās sērijas noskatīšanās, tātad jau pēc puses sezonas, liekas tik fucked up. Nē, nu galvenais keiss ir saprotams, jāmeklē slepkava, lietā ir milzīgi robi faktos un notiekošā loģikā, bet tam visam pa vidu visi ir visu tā sapisuši, ka beigās ne slepkavas atradīs, ne vispār kādu tur tā lieta vairs interesēs.

Atkal jau runājot par eiropieša mentalitātei grūti saprotamo seriālu Nashville, īpaši reģionos, kur par kantrī sauc vācu šlāgeri. Ir jauns hīts. Pēc sižeta, protams, radies pateicoties vienīgajam rokmūziķim, kas tur epizodiski uzrodas. Dziesma tāda mētes dienas noskaņās.

Jā, tiem, kuriem bail vērt vaļā manus muzikālos linkus - nav metāls. :)

http://youtu.be/ikc3wu96dYU

http://youtu.be/ImDJVe0-WyQ

Pirmo trīs sezonu pārskats.

Es jau rakstīju, ka ir lielisks seriāls The Americans. Viņu varētu pat bērniem skolās rādīt. Tēma, kas caurvij šo seriālu - nevajag bezatbildīgi drāzties apkārt. Karma nav sprediķis no baznīcas kanceles, karma ir īsta un reāla kuce, un kāds tā visa rezultātā var arī nomirt.

Vēl beidzamā redzētā sērija atgādināja par grupas The Cure eksistenci. Kad The Cure tiek izmantots kino, piemēram, Krauklī, tad viss ir žaibis, viss ir kruta. Tikko ir jūtjūbēs kaut kas jāmeklē, tad tur nāk ārā visāds Simple Minds tipa kreps. Un tad nevar saprast, ne ta ar grupu kaut kas nav labi, ne ta ar cilvēka gaumi. Pareizā atbilde, visdrīzāk, ir tāda, ka man ar gaumi kaut kas nav labi, jo vienmēr patīk tās marginālās dziesmas. Ar to pašu U2 ir ļoti līdzīgi.

Viens dīvains seriāls. Seriāla dinamika ir īpatnēja, mūzika šausmīga (atskaitot brīžus, kad parādās rokmūzika), kultūra nesaprotama un vēl tas amerikāņu skaistums. Un neskatoties uz to, kaut kā viegli skatāms. Tās mazās jocīgās un nenozīmīgās intrigas, nu gluži kā cibā.

http://youtu.be/SkBlguVf1SE

Tātad, vēlreiz par ņūzrūm. Vienu sēriju pirms beigām jāatzīst, ka šis seriāls ir gandrīz episks. Joprojām palieku pie tā, ka sižetiskā struktūra ir līdzīga Hausam. Centrālais, jebšu centrālie tēli ir traģikomiski histēriķi ar drūmiem tarakāniem, plus stāsts aplipināts arī ar mazo cilvēku drāmiņām. Jāpierod pie liela daudzuma teksta, ātras notikumu gaitas, un kaudzi atsauču uz dažādiem notikumiem un personāžiem. Vikipēdija, vai zinošs cilvēks varētu nākt baudījumam tikai par labu. Kas attiecas uz tematisko didaktiku, tad seriāls ir kā reizi domāts vidējam aktīvajam pilsonim, vai pirmā kursa studentam. Nekritiska sajūsma no it kā jomas speciālista mani apbēdinātu, lai gan par mūsu mediju vidi netrūkst arī citu bēdīgu faktu, bet tas jau ir cits stāsts.

Kāpēc gandrīz episks? Vispirms jau tas, ka seriāls ir domāts ASV pilsoņu patriotisko jūtu stiprināšanai. Ir diezgan daudz epizožu, kur prasās pēc skāba gurķa. Gadās arī pa kādam feilam komēdijas elementos. Ne gluži Amerikāņu Pīrāgs, bet Bīstamās Mājsaimnieces gan mēdz izlīst. Visbeidzot, neaptēstajam man daži mazā cilvēciņa drāmas elementi rada ne mazāku apmulsumu, kā lielās politikas līkloči, lai arī kopējo iespaidu tomēr būtiski nebojā.

Nākamā sezona gan sola ievest to visu spiegu detektīvžanrā.

Vakar piebeidzām Borgias otro sezonu. Jo tuvāk beigām, jo katra sērija arvien episkāka. Sviedri un asinis, drāmas karalienes, un tas viss TĀDAS mūzikas pavadījumā. Sajūta, ka seriālu veidotāji beidzot var atslābt par reitingiem, beidzot ir ieskrējušies un par bremzēm nesatraucas.

Attiecīgi, notiek arī taustīšanās jaunu seriālu virzienā. Newsroom pirmā sērija nepārliecina. Cinisko līniju nespēj izturēt līdz galam, tādēļ par daudz cukura un patosa. Kaut kas nedaudz no Hausa, tikai citā vidē.