Ok, nosauc vienu albumu, ko man ir vērts noklausīties, ko es varētu nebūt dzirdējis. Vēlams ar komentāru, kāpēc ir svarīgi par viņu zināt. Bet kaut ko tādu, kas varētu parādīties, piemēram, Melomanjakos.

P.S. Klausos šobrīd My Bloody Valentine, un iet diezgan smagi.

Nebūs nekāds jaunums, ka mūzikas autoriem ir zināmas pretenzijas pret to, kā mūzikas straumēšanas platformas pārdala iegūtos līdzekļus. Es nesekoju Grammys, bet izrādās, ka Chappell Roan šo jautājumu ir pacēlusi apalvošanas cerimonijā, saņemot savu balvu. Neejot utopiskos scenārijos par minimālās iztikas nodrošināšanu mūziķiem, ja šo jautājumu sāk apspriest ļoti populāri mākslinieki, tur parādās reāls potenciāls kolektīvai rīcībai. Nedomāju, ka mūzikas straumēšana pazudīs principā, bet big-tech kompānijas ir diezgan atkarīgas no tā, cik populārākie satura veidotāji ir gatavi atbalstīt tieši konkrēto korporāciju. Tieši tāpēc Spotify tik ļoti dominē straumēšanas tirgu, un kaut kāds Tidal nav par redzams tanī topā. Es mazliet brīnos, ka tieši Amazon ir nākamais lielākais spelētājs šinī tirgū, savukārt Apple nav izmantojis savas vēsturiskās priekšsrocības. Lai vai kā, arī šinī biznesā neviens nav attcēlis principu, ka cīņa notiek par to, kurš piedāvās lētāko doktordesu visērtākajā pieejamajā veidā, un visi pārējie tad nu mēģinās tikt tur, kur ir visvairāk pircēju, un tāpēc doktordesas ražotāji var drusku diktēt to, kā tad pareizi būtu organizēt to visu pārdošanas procesu.

Es mēģinu iztēloties, kas notiks tad, kad mūzikas straumēšana vairs nebūs pieejama tanī formātā, kādā tā ir pieejama šobrīd, jeb par vienu nelielu fiksētu mēneša maksu. Man ir ne pārāk liela, bet pietiekama plašu kolekcija, lai es kādu laiku varētu pārdzīvot pārejas procesu. Bet cik daudz un kam es būtu gatavs maksāt par mūziku turpmāk? Es nepērku mērču, bet tās pašas plates es mēģinu pirkt pa tiešo no māksliniekiem, nevis no lielajiem izplatītājiem, un tādā ziņā to varētu vienkārši turpināt darīt. Bet, protams, ir digitālā satura priekšrocības, un kas varētu mainīties tur? Pay per listen? Atgriežamies pie digitālo failu iegādes? Un vai es šos failus varu turēt mākonī, un cerēt, ka manas īpašuma tiesības nepazudīs, ja pazudīs korporācija, kas uztur šo mākoni? Varbūt varētu palikt tā pati straumēšana, bet piecar reizes dārgāk? Interneta radio stacijas? Bandcamp? MySpace?

Tikko grupas Mono sakarā pieminējām laikus, kad nosaukt grupu vienā vārdā bija kripatiņu vieglāk kā tagad. Kiss tomēr ir krietni lakoniskāk kā King Gizzard & the Lizard Wizard. Bija pat iespēja izvēlēties vārdu ar kaut kādu nebūt nozīmi, piemēram, Blondie vai Rammstein. Ja tā padomā, šī vārdu rezervēšana grupu nosaukumiem ir sākusies salīdzinoši nesen, tāpēc pagaidām vēl ir no kā izvēlēties, bet pieņemu, ka kaut kad vārdi būs tik ļoti izsmēlušies, ka sāks palikt grūti izdomāt kaut ko oriģinālu un kvirkī, kas vēl spēj saturēt kaut kādu jēgu, un grupu nosaukumi sāks izskatīties pēc vārdu salātiem. Tas, protams, ja vispār vēl būs grupas. Diezgan bieži, piefiksējot kādu kompozīciju, nav skaidrs, uz kuru no trim ārtistu profiliem vispirms iet, lai paklausītos, kas vienam no šiem autoriem vēl labs ir.

Doechii "Anxiety" nav īsti Gotye kaverversija, bet pēc manas saprašanas, tas nav arī gadījums, kad tiek izmantots kādas dziesmas sampls. Un nav jau tā, ka paša Gotye dziesmas pamatā nebūtu vēl citas melodijas. Piemēram, šīs.

https://www.youtube.com/watch?v=MSDl8w3wR2E

https://www.youtube.com/watch?v=MR5XSOdjKMA

Too soon?

https://www.youtube.com/watch?v=egemoVK0IKY

Skyforger koncerts Arēnā. Tas, ka viņi spēj piepildīt Arēnu - good for them. Neskatoties uz viņu problemātiku kultūrkaru kontekstā, es pat labprāt aizietu uz viņu koncertu. Bet, fakin, Arēnā! Kur palikusi visa romantika, par ko Joņevs rakstīja?