| |
| Vakardienas koncerts parādīja, ka I still have it in me - spēja izbaudīt metāla koncertu. Kaut kas tuvs un pazīstams ir tajā dažāda vecuma sapisto bērnu kopienā. Behemoth theatrics lielā daļā mani tomēr garlaikoja, bet skanēja arī daži veci bengeri. Nu, un Satyricon ir vienkārši bengeru ģenerējoša mašīna, kas gan vairākus gadus neko diži jaunu nav radījusi, un varbūt tas arī bija baudāmas performances iemesls. Mājās gan tāpat līdz diviem bija jāklausās Disclosure, jo jāsaka kā ir, ārpus koncerta nerodas vēlme turpināt kaut ko tādu klausīties. | |
|
| So many people like their silly love songs. Karaoke nebūs īstā vieta man, jo es varu pārcilāt prātā visas vecās angsty pusaudžu dziesmas, kurām es vēl varbūt atceros vārdus, un varbūt pat to izpildīšana šodien neliktos pārāk problemātiska, tad viņas nu jau šķiet gana tālas un svešas, un dvēseli uz pusēm neplēš. Kur nu vēl publiski.
Also, laikam visi jaunieši, ar kuriem es staigāju uz bāriem, nav nemaz tik jauni. Es legit piedzīvoju sajūtu, ka ir ļoti jocīgi redzēt dažus jauniešus ar alkoholu rokās, un šķiet, ka nu jau šī sajūta tikai pastiprināsies, un vairs nebūs tikai "lol, mēs esam veci" koķetērija. | |
|
|