| |
| Tas brīdis, kad JūTjūbes video vietā es vienkārši uzrakstīšu. Ir kaut kas īpašs tajā franču elektronikā. Mūziķim Danger ir tāds albums Taiko. Cik es saprotu, Taiko ir tās lielās japāņu bungas. Es jau kādu laiku priecājos, ka es tomēr nopirku otru strīmeri darbistabā. Pa dienu droši var krist uz nerviem kaimiņiem, un arī ne obligāti vispār kāds tur ir mājās. Jāsaka, ka jaunajā setapā šis albums ir ļoti labs atklājums, jo brīžiem zosāda uzmetas. https://2emedanger.bandcamp.com/album/- | |
|
| Pieņemu, ka no visiem tiktokiem šī dziesma jau būs piegriezusies, bet nebiju saņēmies noskatīties klipu. Vēl es nevaru saprast, vai mans gudrais monitors kaut ko pielāgo, vai 4K versijai tiešām ir atsevišķs fails. Nezinu, vai ir, bet sajūta tāda, ka filmēts uz filmas. https://www.youtube.com/watch?v=riCP9x31Kuk | |
|
| Vakardienas koncerts parādīja, ka I still have it in me - spēja izbaudīt metāla koncertu. Kaut kas tuvs un pazīstams ir tajā dažāda vecuma sapisto bērnu kopienā. Behemoth theatrics lielā daļā mani tomēr garlaikoja, bet skanēja arī daži veci bengeri. Nu, un Satyricon ir vienkārši bengeru ģenerējoša mašīna, kas gan vairākus gadus neko diži jaunu nav radījusi, un varbūt tas arī bija baudāmas performances iemesls. Mājās gan tāpat līdz diviem bija jāklausās Disclosure, jo jāsaka kā ir, ārpus koncerta nerodas vēlme turpināt kaut ko tādu klausīties. | |
|
| So many people like their silly love songs. Karaoke nebūs īstā vieta man, jo es varu pārcilāt prātā visas vecās angsty pusaudžu dziesmas, kurām es vēl varbūt atceros vārdus, un varbūt pat to izpildīšana šodien neliktos pārāk problemātiska, tad viņas nu jau šķiet gana tālas un svešas, un dvēseli uz pusēm neplēš. Kur nu vēl publiski.
Also, laikam visi jaunieši, ar kuriem es staigāju uz bāriem, nav nemaz tik jauni. Es legit piedzīvoju sajūtu, ka ir ļoti jocīgi redzēt dažus jauniešus ar alkoholu rokās, un šķiet, ka nu jau šī sajūta tikai pastiprināsies, un vairs nebūs tikai "lol, mēs esam veci" koķetērija. | |
|
|