Un runājot pat King Gizzard & The Lizard Wizard - viņi maijā būs Viļņā. Just saying. Ja nu likās, ka jūnijā ir par maz koncertu tepat Rīgā.

Heartworms ir izlaiduši debijas albumu, un pirmā dziesma tajā ir diezgan jocīga. Kas lika atcerēties par laiku, kad mūzikas primārais izplatīšanas veids bija ieraksti. Es pats mēdzu iegādāties kādu plati, taču mani ieinteresēja jautājums, cik svarīgi grupām joprojām ir izdot fiziskus ierakstus, un vai tā nav tikai tāda emocionāla un simboliska vajadzība. Jo albums pēc būtības imitē to, ka tam ir jāsatilpst kādā fiziski ierobežotā datu nesējā, bet faktiski nav nekādu ierobežojumu to visu pielāgot savam radošajam procesam - var izlaist divas dziesmas, var sarakstīt rokoperu, vai King Gizzard & the Lizard Wizard var ierakstīt piecu stundu garu džemu, nevis paziņot, ka tie ir trīs albumi.

Jāsaka, ka YouTube muzikālās minifilmas man tīri labi patīk kā trends. Es tās vērtētu pat augstāk par klasiskajiem mūzikliem, lai gan kaut kādā ziņā tās nav salīdzināmas lietas, jo vēstījuma forma ir pavisam citādāka.

Man ir zināma vājība pret vokāliem duetiem, domāju, ka ne man vienam, bet ne pārāk bieži es ar tādiem esmu saskāries elektronikā. Vārdi šai, sauksim to par dziesmu, ir diezgan askētiski, bet šeit primāri ir noskaņa. Kam patīk Mumford & Sons, tas drošvien arī zina, kas ir Winston Marshall, bet tas laikam šeit nav galvenais.

https://www.youtube.com/watch?v=v2vXMI6Xj-g

( ... )

Tā vietā, lai atkal vārītos par visumu un cilvēku jocīgo dabu, dažas piezīmes par Viļņu.

Nothing but Thieves noteikti ir grupa, uz kuras koncertiem iet atkal un atkal. Viņu daiļrade spēj deliverot spektrā no liriskām balādēm līdz roķīgiem blāstiem, un grupas cilvēcība nespēj atstāt vienaldzīgu. Vismaz tos cilvēkus zālē, kas vēl ir pie cilvēcīgas samaņas. Es gan neteiktu, ka Compensa koncertzāle ir pati labākā vieta koncertiem, bet ir ok. Mēs vismaz Bolt Drive dabūjām gan uz konecertzāli, gan atpakaļ uz centru. Šaubos, ka Rīgā pēc kāda koncerta varētu dabūt transportu tik vienkārši.

Bolt Drive vispār tika izmantos drusku vairāk, kā būtu pieklājīgi, taču Lietuvas galvaspilsētas ziemas ir drusku skarbākas, un pārvarot smieklīgus attālumus ar auto, no pēdējām 15 minūtēm Viļņā ir iespējams izspiest vēl mazliet vairāk. Vēl Bolt Drive mūs izglāba no palikšanas bez vakariņām, jo izkāpjot no vilciena, un ar auto aizbraucot uz pēdējo atvērto vegānvietu, mūs tur pabaroja, neskatoties uz to, ka virtuve bija "slēgta" jau septiņas minūtes.

Un iespēja nokļūt Viļņā ar vilcienu ir ļoti jauka opcija. Būtu, protams, jauki, ja vilciens kursētu mazliet biežāk, vai vismaz mazliet citos laikos, bet tas tomēr ir labāk kā nekas. Lux Express vietas pie galdiņiem ir fine, bet jāsaka, ka vilciens tomēr mazās detaļās ir jaukāka pieredze, un Lux Express ar laiku ir palicis mazliet sliktāks kā pirms desmit un vairāk gadiem, kad man regulāri sanāca braukt uz Tallinu.

Par vegāniem draudzīgām vietām runājot, RoseHip Vegan Bistro joprojām eksistē, joprojām ir lieliski, un bija vienīgais glābiņš ne tikai ierodoties Viļņā, bet arī deliveroja brokastis, kad svētdien pirms došanās mājās divas citas brokastu vietas bija pilnas.

Savukārt brokastu vietas, kurās izdevās dabūt brīvu galdiņu, bija Pirmas Blynas. Tā varbūt nav pati glamūrīgākā vieta brančiem ar mimozām, bet kad tu pēdējo reizi esi ēdis savu brokastu milzu pankūku baznīcā? Un cik bieži tu no vegāna varētu dzirdēt, ka šis humuss (tas, kas ēdiens, ne mēslojums) ir kaut kā īpaši garšīgs? Un cik bieži tu vari arī sajusties labi par to, ka tu ne tikai esi bijis foršās brokastīs, bet arī atbalstījis kādu sociāli svarīgu iniciatīvu? Šo visu delivero Pirmas Blynas. Otro kafiju gan mēs gājām izdzert vietējā kafijas tīklā. And yet, neskatoties uz kāda ieteikumiem par "labāko kafiju Viļņā", man RoseHip kafija patika labāk kā vietājā kafijas tīklā.

Joprojām ir MO muzejs, lai gan es tur biju pirmo reizi. Joprjām ir Halės tirgus, kur varēja dabūt empanadas ar seitanu, un visas pārējās vegānu un nevegānu izvirtības. Ja Depešu kafijai nebūtu tik generic nosaukumi un iepakojumi, varbūt mēs kaut ko nopirktu dāvanā kādam Depeche Mode fanam. Savukārt ja man būtu līdzi kādi labāki ēdiena trauciņi, es drošvien Rīgā ierastos ar kādiem korejiešu marinējumiem. Joprojām ir vaļā un nav mainījies arī Dėvėti bārs. Pēc koncerta man gribējās iedzert tieši vienu garšīgu alu nepretenciozā atmosfērā, un mēs tur nebūt nebijām pēdējie apmeklētāji. Kokteiļus (alkoholiskus) ar saldējumu varēs mēģināt nākamajā Viļņas apmeklējuma reizē.

Šo jau gandrīz var uzskatīt par reklāmu, bet ja kādam interesē naktsmītnes askētiskā, bet ļoti stilīgā un tīrā studio tipa pagrabiņā, kas atrodas uzreiz aiz pilsētas mūriem, un netālu no stacijas un tā paša tirgus, tad Milda ir superhost, kas attālināti un profesionāli tevi izmitinās. Noteikti ir būts jaukākās vietās, bet reti kad sanāk izbaudīt komfortu tajā līmenī, kas ne milimetru nepārsniedz tavas nedēļas nogales pieticīgās vajadzības. Mēs vēl, protams, varējām mēģināt izmasgāt koncertā ar alu aplieto hūdiju, tad tas būtu vēl drusku tuvāk perfektam match.

Es kaut kā šo filmu biju atlicis malā kā "erotiski pielādētu", un kaut kas par threesome. I don't kink shame, bet mani kaut kā neinteresē skatīties hot video saturu vienam pašam, un man šķita, ka mani filma garlaikos. Nosacīti viņa piepildīja manas bažas, un tur pat īsti nebja... visa apsolītā. Bet vakar noskatījos kaut kādu random YouTube video par pagājušā gada labākajām filmām, un šī filma atkal tika pieminēta. Gāju apskatīties, vai viņa joprojām ir manā vačlistē, un, dēm, cik daudz zvaigznes mani letterboxd virtuālie draugi ir tai salikuši.

Nesapratu haipu, bet neskatoties uz to, filma tomēr aizķēra vārīgās vietās. Teniss var būt laba un vienkārša metafora kam vien vēlies, vai tās būtu nepiepildītas alkas pēc naudas, ģimenes, kaut kādiem abstraktiem un nereālistiskiem priekšstatiem par mīlestību, you name it. Un tad tu ar savām alkām būt pieņemtam, esi kādam instruments šo mērķu sasniegšanai. Is it toxic enough? Šovasar man mašīnā diezgan bieži skanēja viens muzikāli jauks gabals, kur uz riņķi tika skandēta frāze "you are enough". Un lai gan man šī frāze liekas ārkārtīgi klišejiska, man izstāstīja stāstu par cilvēku, kurš kādā jogā apraudājās dēļ šīs frāzes. Neskatoties uz banalitāti, alkās būt pieņemtam ir tomēr ļoti liels spēks, pat ja tas slēpjas tajā, ka tevi spēj noturēt delūziju varā.

Vēl es iedomājos par to, ka cilvēkiem ir ļoti liela nosliece vēlēties nodarīt sāpes tiem cilvēkiem, kuri mums vienā vai otrā veidā ir svarīgi. Pat ja mums reizēm kaut kādu dīvainu emociju uzplūdā ienāk prātā vēlme, piemēram, saskrāpēt kādu mašīnu, mums tāpēc nerodas vēlme arī sameklēt random mašīnas īpašnieku, un viņam austiņā iečukstēt, ka tu to izdarīji. Turpretī vēlme kaut ko nodarīt vistrāpīgākā brīdī kādam ko tu pazīsti ir tāds endorfīnu, adrenalīna, es pat nezinu kāds būsts, bet tāds, kas spēj panākt, ka viss tavs ķermeņa apmatojums saceļas stāvus.

Bet ļoti laba lieta par šo filmu, ko es esmu palaidis garām, ir tā, ka Reznors ar Rossu ir bijuši filmas saundreka autori. Tā match ball dziesma likās tik pazīstama un tik laba. Varbūt es viņu jau biju dzirdējis, tikai nezināju, ka šie džeki tagad dara tādu mūziku.

Kad man viņu vajag, es viņu nevaru atrast. Nu, tad lai iet arhīvos.

https://www.youtube.com/watch?v=HBjDZMJUduo

Citās ziņās, arī šī dziesma nav zaudējusi savu aktualitāti. Teju vai kā uzrakstīta šogad.

Huh! Nezināju, ka Highly Suspect dziesma @tddybear ir sadarbībā ar Conor Mason no Nothing But Thieves. Tas kainda ir rakstīts pie tā JūTjūbes video, bet toreiz man neko daudz neizteica Nothing But Thieves.

Skatoties uz Queens of the Stone Age haipu, par ko man ir zināms pārsteigums, man rodas daži jautājumi. Homme nav iekļuvis top-tier problemātisko vīriešu sarakstā, bet visi taču ir informēti, ka viņš nav nekāds saulstariņš? Right? Nu, tāds second hand Džonijs Deps.