Sen jau gribējās šo džeku ielikt cibā. Visu laiku nesanāca.

https://youtu.be/95Hpix8O9Qs

Metalinjection. Lapa metālistiem. Pupaini zaķi un līdzekļi pret matu izkrišanu. Nopietni? Kad mēs augām... nu bet mati man joprojām nekrīt laukā, cik nu viņi ir palikuši priekš "matainā".

UPD. Lose belly fat. Awww! Tas gan ir Metalsucks.

Ir laiks iznākt no skapja. Manā feisbūka draugu lokā ir cilvēki, kas lasa par skaistuma noslēpumu, un šēro ziņas par to, kā Guntis nedēļas laikā tika vaļā no alus vēdera.

Es saprotu, ka liekais svars ir problēma, un laikā, kad modīgi ir būt tetovētam hipsterim skinī džinsos, psiholoģiskais presings uz cilvēku prātiem ir nenormāls. Bet kā iztulkot - nedēļas laikā? Es pēdējos divdesmit gadus esmu dzīvojis neiespringstot par savu veselību, tāpēc es ticu Garudam, Pūķinam un Stokholmas diētai, un pēc debesu mannas ēšanas nedēļas laikā, sākšu jaunu, skaistu dzīvi? Tas izklausās pēc jaunā gada apņemšanās. A varbūt funktieris ir tāds, ka pietiek ar nedēļu, lai sevi savestu kārtībā, lai turpinātu nākamos divdesmit gadus neiespringt?

Kāpēc pirms Katatonijas klipa man jāskatās, kā bērns pako vaļā "My Little Pony", un stāsta to visu kādā no latīņu valodām?

Nē, nu, labi, ka man darbā nav cibas. Pasaulē ir tik daudz saskābušu sieviešu, ka virziņkāpostu un kvinojas populācija šausmās noelšas. Bet tad atkal, man būs tas piespiedu atvaļinājums, un tad jau muti turēt vairs nevarēs.

Es īsumā jau minēju, kā es savā dzimšanas dienā izpildījos Takā. Tātad, sēdēju, dzēru alu, un nekādi nespēju nedzirdēt kāda jaunieša, kas acīm redzami strādā kādā reklāmas aģentūrā, pārspriedumus par to, ka mēs visi varam darīt ko vien gribam, kamēr mēs ar savu rīcību nenodarām pāri citiem. Es, protams, pats biju vainīgs pie tā, ka atrados Takā, pie tā, ka biju dzēris, un tā, ka nespēju to visu nedzirdēt, kā arī paciest stulbumu. Attaisno mani vienīgi tas, ka šis viss stāsts tika pasniegts kā nedzirdēta atklāsme, un tikai viņa nenovērtējamā pieredze reklāmā viņam ļāvusi nonākt pie šāda secinājuma. Teikšu, kā ir, ja medijiem ir zināmas grūtības ar ētiku, tad, manuprāt, reklāmas jomā strādājošie, šķiet, vispār nav dzirdējuši, ka viņiem ir savs ētikas kodekss, par tā saturu nerunājot, un legālā biznesa jomā sliktāk ir tikai ar ātrajiem kreditētājiem. Protams, ejot ārā no kroga nenoturējos, un ieteicu iepazītos ar Kantu. Man, drošvien, neizdevās, bet mēģināju izvairīties no augstprātības, un tiešām cerēju pasauli padarīt labāku. Par to visu, protams, tagad kaunos, cik nu es vispār spēju par kaut ko kaunēties, jo tas bija maziski, kaut kas no sērijas, sākt aptaurēt priekšā braucošo mācībnieku, tā, it kā visi pārējie būtu piedzimuši ar autovadītāja tiesībām.

Par ko ir šī nelielā grēksūdze? Par to, ka Kirils atkal joko, jo viņam nepatīk Ziemassvētki un Jaungads. Šoreiz pat noturējos, un izlasīju tik vien cik feisītī sarakstīts, pirms ieraudzīju autora vārdu. Tāteikt, klausu Visvaldim uz vārda, audzinu raksturu. Bet nopietni, kas tā ir tāda par pozu? Man nepatīk šitādi svētki, un šitādi svētki, un es tagad jums, stulbenīši, pastāstīšu kāpēc, un jūs to lasīsiet. Nē, es arī neesmu sajūsmā par to, ka Jēzus silītē ir dzimis, veikala apmeklējums ir elle, un visi kam nav slinkums dedzina adventes vainagus. Bet nav jau gluži tā, ka šajos svētkos būtu jāpiekauj divpadsmit bezpajumtnieki, un jāpasniedz krāsnī cepts žīds. Nu svin, un svin, kas tev no tā? Ne visi katru dienu lok vīnu, piekožot klāt vītinātu šķiņķi ar kalamat olvīvām. Atceros bērnībā lašmaizes varēja redzēt tikai uz svētkiem. Ja tas ir kārtīgais stāsts par rietumu civilizācijas kristīgajām saknēm, tad atkal jau garlaicīgi, kā lasīt vienus un tos pašus gadskārtējos rakstus delfos par to, ka sekss ir panaceja pret visām kaitēm, un laimīgas dzīves simbols. Vienvārdsakot, tāda publiska sevis aiztikšana vietās atkal sanāk.

Nezinu, varbūt pēc paģiru nīgrums. Ak, jā, šorīt tika piebeigta The Following pirmā sezona. Nedaudz knābāju pēdējās sērijas laikā.

Vieta, kur dzīvo svarīgās ziņas. Visi, drošvien, jau zina, ko Pēteris Apinis domā par šī gada dzīves svinēšanu. Bet ir gaisma tuneļa galā - kreftīgā pelmeņu zupa. Tas ir literārs un kulinārs šedevrs - divi vienā. Gan jau arī panaceja, jo "piepilda vēderu ar mierinošu siltuma sajūtu". Es jau teiktu, ka tad ir jātaisa un jādzer asiņainā mērija, bet tas noteikti nav "ātri pagatavojama, sātīga".

Un kas ir "kreptīga"? Tas ir kaut kāds latviešu know-how? Dižonas sinepes, pekinas pīle un kreptīgie latviešu ēdieni? Tas ir kaut kur skalā starp pikants un ass?



Pats receptes apraksts arī ir tāds, it kā es viņu uz paģirām būtu rakstījis. Viss, atskaitot pelmeņus un sīpolu, tur ir pēc garšas. Pēc šāda principa to zupu varēja vārīt arī no cirvja - tīģergarneles pēc garšas, pipari pēc garšas, un sanāk labs gambo. Pelmeņi - pagatavoti vai pirkti. Aha, tā nu būs viena ātri pagatavojama zupa, kad tu trīcošām rokām mēģināsi salipināt pelmeni, lai savārītu viņu, fakin, zupā. Bet citādi, tas viss izklausās pēc kaut kā, ko māk pagatavot arī mans sencis, un māk viņš, es atvainojos, tikai pelmeņus.

Bet, kopumā, jā - latvietis no pelmeņiem vāra zupu, un lasa delfus. Mēs ar šodien latvietītī aizgājām pabrokastot uz lielveikalu. Tagad varēs mirt nost pie televizora.

UPD. Pāri galdam ziņo, ka esot arī šedevri par to, kā uzvārīt zupu no siera desas un saldētiem dārzeņiem, un pagatavot saldskābmaizi no ķieģeļīša. Jā, no faktin RUPJMAIZES ĶIEĢELĪŠA SALDSKĀBMAIZI!!!!!viensviens

Kādu vīnu?



http://www.geeksaresexy.net/2014/12/12/game-of-thrones-dragonclaw-goblet-replica/

Rudzīts šito uzrakstīja, un Rudzīts šito uzrakstīja. Es nezinu, De Sādu būtu palasījuši, vai?

P.S. Abi pieminētie autori, patiesībā, ir diezgan garlaicīgi.

Sūdlapas šeit nešērošu, bet virsraksts "20 уникальных изображений, которые заставят тебя переоценить всю свою жизнь" mani sajūsmināja līdz sirds dziļumiem. Visi šie topi ar divdesmit pizdatākām lietām vispār ir nenormāli kruta šņaga, bet tas, ka divdesmit bildes spēj mainīt cilvēka dzīvi, tas ir spēcīgi. Kā saucās tas tur, ko alkoholiķi piedzīvo? Nu, šis, acīm redzot, ir no tās pašas sērijas. Tu pēkšņi apzinies visuma bezgalīgo lielumu, jo līdz šim esi bijis pārliecināts, ka zeme balstās uz bruņurupučiem, vai noskaties filmu par Volteru Mitiju, un uzraksti atlūgumu, pamet sievu ar bērniem, nopērc biļeti uz Tibetu, un brauc ganīt jakus, jo jaku ganīšana tevi tuvina nirvānai, kamēr esošā dzīve verdzībai naudas dievam. Diena, kad panaceju sāks pārdot aptiekās bez receptēm, uz zemes iestāsies miers un globāla orģija. Baidos tikai, ka būs jāatgriežas pie vecās lielā brāļa hipiju laika spīdošās idejas dzeramajam ūdenim pievienot LSD.

Vēl vakar trenēju pacietību brīdī, kad sākās saruna par to, kurš uz kuru baznīcu iet. Līdz violetajām enerģijām man vēl tālu, jo, lai arī turēju muti, un domāju par Rinkēviču, tomēr mans huligāns iekšā ārdījās un gribēja protestēt.