Vieta, kur dzīvo svarīgās ziņas. Visi, drošvien, jau zina, ko Pēteris Apinis domā par šī gada dzīves svinēšanu. Bet ir gaisma tuneļa galā - kreftīgā pelmeņu zupa. Tas ir literārs un kulinārs šedevrs - divi vienā. Gan jau arī panaceja, jo "piepilda vēderu ar mierinošu siltuma sajūtu". Es jau teiktu, ka tad ir jātaisa un jādzer asiņainā mērija, bet tas noteikti nav "ātri pagatavojama, sātīga".

Un kas ir "kreptīga"? Tas ir kaut kāds latviešu know-how? Dižonas sinepes, pekinas pīle un kreptīgie latviešu ēdieni? Tas ir kaut kur skalā starp pikants un ass?



Pats receptes apraksts arī ir tāds, it kā es viņu uz paģirām būtu rakstījis. Viss, atskaitot pelmeņus un sīpolu, tur ir pēc garšas. Pēc šāda principa to zupu varēja vārīt arī no cirvja - tīģergarneles pēc garšas, pipari pēc garšas, un sanāk labs gambo. Pelmeņi - pagatavoti vai pirkti. Aha, tā nu būs viena ātri pagatavojama zupa, kad tu trīcošām rokām mēģināsi salipināt pelmeni, lai savārītu viņu, fakin, zupā. Bet citādi, tas viss izklausās pēc kaut kā, ko māk pagatavot arī mans sencis, un māk viņš, es atvainojos, tikai pelmeņus.

Bet, kopumā, jā - latvietis no pelmeņiem vāra zupu, un lasa delfus. Mēs ar šodien latvietītī aizgājām pabrokastot uz lielveikalu. Tagad varēs mirt nost pie televizora.

UPD. Pāri galdam ziņo, ka esot arī šedevri par to, kā uzvārīt zupu no siera desas un saldētiem dārzeņiem, un pagatavot saldskābmaizi no ķieģeļīša. Jā, no faktin RUPJMAIZES ĶIEĢELĪŠA SALDSKĀBMAIZI!!!!!viensviens