Lūk, padomju laikos visiem patika saīsinājumu. BAM, GUM, TEC, GOST. Un, izrādās, arī poļi ļoti ciena saīsinājumus. Ā, nu, jā, arī visādi komunikācijas ģēniji starpnodaļu komunikācijā mēdz izspļaut kaut kādu burtu kombināciju, un paši justies ar sevi lepni un profesionāli. Man gan tādiem gribās norādīt, ka savas garīgās kaites uz darbu nevajag nest, un sūtīt viņus uz citiem trim burtiem, bet, jā, ja es tā darītu, tad tā jau sūdīgo komunikācijas kvalitāti tas neuzlabotu.

Bet, par skaisto. Tagad iedomājamies, ir celtniecības projekts, projekta plānošana, un tur figurē tādi termini: "Календарь ИТР", "Юридический анализ ЗУ", "Маркетинговый анализ ЗУ".

Kādas spīdošas idejas?

Man šodien ir brīvdiena, lai varētu izdarīt to, kas ir jāizdara, bet es jau esmu vienā sapulcē piedalījies. Laik, rīlī? Ar vienu roku dod, ar otru ņem.

Diena, kad mani mēģināja nokaitināt. Daži nejēdz ingrišu, un arī ko viņi īsti grib panākt. Daži nejēdz sasaistīt maksājumus ar rēķiniem, tāpēc grib visu manu naudu, un vēl apenes. Citi grib apelsīnus ziemā. Vēl citi atgriezušies vidusskolas mentalitātē savos 30. Vēl kādam ir unikāls viedoklis, kas ir krietni vien atšķirīgs no realitātes.

Un šodien ir TIKAI pirmdiena! Maķvašu!

Un pilnai laimei rīt ir agrās lekcijas.

Man tagad, starp citu, ir žakete, kas ne tikai neizskatās, kā vecākajam brālim atņemta, bet arī ar divām pogām. Iepriekšējai bija trīs. Tas ir tik kruti aizsoļot līdz veikalam ar aizpogātu tikai augšējo pogu, un tas ir legit.

Kāds ir vissnobiskākais vārds angļu valodā, kas apzīmētu forši/jauki/brīnišķīgi? Ar domu: "Tas viss ir forši, bet..."

Today's choice: dazzling. Bet jūs variet turpināt. Noderēs.

Es saprotu, ka virtuve ir tā vieta, kur kolēģiem patarkšķēt par problēmām ģimenē, bet kāpēc tas ir jādara tieši pie kafijas automāta? Tas ir tāpat kā divi pretī braucošu trolejbusa šoferīši ir nolēmuši apstāties uz Valdemāra ielas un papļāpāt. Nezinu, var apsēsties pie galda, aiziet uz kādu brīvu sapulču telpu, ja nu ļoti gara saruna. Citādi man ir jāriskē dzirdēt kaut kas, ko es, iespējams, nemaz negribētu zināt, plus jājūtas kā tādam caurspīdīgam stikla gabalam, kura atrašanās pa vidu starp sarunas biedriem ir visai normāla štelle.

Šodien cilvēkmīlestība pret kolēģiem aug ar katru brīdi, ar katru e-pastu.

Nu, bļā, pēdējā dienā ņem un sadirš visu diseni. Nu, jā, man bija kafijas biezumos jāizzīlē, ka šis un šis uz lietu neattiecas. Bļin, ja ītešņiki būtu tādi supermeņi, kas prot datoru, zin doudžonsu, grāmatvedību un biznesu, tad, mīlīt, visi pārējie varētu iet strādāt uz Rimi par kasieri.

Katra ītešņika arsenālā ir jābūt rīkiem, ar ko skrīnšotus taisīt, da sarkana bultiņas zīmēt. Kādēļ? Jo jūzeris ir kā mazs bērns. Viņam vajag krāsainu bilžu grāmatiņu, kur, vēlams, kaķītim puncīti var pakasīt. Teikumus, kur ir vairāk par trīs vārdiem, viņš principā nelasa. Poga, sarkana, spiest.

Push me into the corner, and I will rock the mountains.