Es saprotu, ka virtuve ir tā vieta, kur kolēģiem patarkšķēt par problēmām ģimenē, bet kāpēc tas ir jādara tieši pie kafijas automāta? Tas ir tāpat kā divi pretī braucošu trolejbusa šoferīši ir nolēmuši apstāties uz Valdemāra ielas un papļāpāt. Nezinu, var apsēsties pie galda, aiziet uz kādu brīvu sapulču telpu, ja nu ļoti gara saruna. Citādi man ir jāriskē dzirdēt kaut kas, ko es, iespējams, nemaz negribētu zināt, plus jājūtas kā tādam caurspīdīgam stikla gabalam, kura atrašanās pa vidu starp sarunas biedriem ir visai normāla štelle.

Šodien cilvēkmīlestība pret kolēģiem aug ar katru brīdi, ar katru e-pastu.