| Es tā iedomājos, vai gadījumā rietumu individuālisms nenozīmē arī to, ka indivīds domā par savu individuālo atbildību kolektīvā labuma priekšā, kamēr austrumu kolektīvisms rada to paradoksu, ka indivīds neizjūt vajadzību reflektēt par savas rīcības sekām, un viss, kas nav aizliegts, viņam ir atļauts?
Šis ir diezgan iespaidīgs vispārinājums, bet es arī neesmu izdomājis to austrumu un rietumu dalījumu. Es diezgan maz, ja neteikt nemaz, esmu saskāries ar kaut kādu austrumu pasaules uztveri, un pārsvarā pārtieku no tā, ko visādi rietumnieki par to saka. |
Mēs te izjūtam individuālu atbildību kaut kādas sabiedrības vai cilvēces priekšā, piemēram, šķirojot atkritumus (kāds cits uzskata, ka var dzīvot sūdos, kamēr dzimst bērni, bet pamatos tas ir tas pats motivators), un mums šķiet, ka mēs pieņemam brīvu lēmumu to darīt vai nedarīt, bet būtībā mēs esam mūsu sabiedrības produkts, un mums no bērnības ir bliezuši virsū ideju par mūsu individuālo rīcību ietekmi uz apkārtējiem. I guess tas ir pēc tam, kad Dieva ceļi bija neizdibināmi, un gan jau kāds vācu mūks sāka bīdīt idejas, ka diezgan daudz mēs paši te izlemjam, un Dieviņš tikai bargi noskatās.