Tie ir mazliet dažādi abstrakcijas līmeņi, bet nav arī tā, ka viņi iet pretrunās.
Mēs te izjūtam individuālu atbildību kaut kādas sabiedrības vai cilvēces priekšā, piemēram, šķirojot atkritumus (kāds cits uzskata, ka var dzīvot sūdos, kamēr dzimst bērni, bet pamatos tas ir tas pats motivators), un mums šķiet, ka mēs pieņemam brīvu lēmumu to darīt vai nedarīt, bet būtībā mēs esam mūsu sabiedrības produkts, un mums no bērnības ir bliezuši virsū ideju par mūsu individuālo rīcību ietekmi uz apkārtējiem. I guess tas ir pēc tam, kad Dieva ceļi bija neizdibināmi, un gan jau kāds vācu mūks sāka bīdīt idejas, ka diezgan daudz mēs paši te izlemjam, un Dieviņš tikai bargi noskatās.
Mēs te izjūtam individuālu atbildību kaut kādas sabiedrības vai cilvēces priekšā, piemēram, šķirojot atkritumus (kāds cits uzskata, ka var dzīvot sūdos, kamēr dzimst bērni, bet pamatos tas ir tas pats motivators), un mums šķiet, ka mēs pieņemam brīvu lēmumu to darīt vai nedarīt, bet būtībā mēs esam mūsu sabiedrības produkts, un mums no bērnības ir bliezuši virsū ideju par mūsu individuālo rīcību ietekmi uz apkārtējiem. I guess tas ir pēc tam, kad Dieva ceļi bija neizdibināmi, un gan jau kāds vācu mūks sāka bīdīt idejas, ka diezgan daudz mēs paši te izlemjam, un Dieviņš tikai bargi noskatās.