Es jau kādu laiku domāju par to, ka kaut ko vajadzētu pamainīt cibā. Ciba vienmēr ir bijis citādāks soctīkls, kopš cilvēki ir migrējuši uz FB un TW, bet ciba vairs nav pazīšanās, draudzēšanās, ballēšanās, attiecību drāmu, cepienu un diskusiju vieta. Es gan reizēm pamanu, ka mani neizskaidrojamu iemeslu dēļ lasa man nepazīstami cilvēki, un daudzi no viņiem pat ir adekvāti, bet tas nemaina faktu, ka šī jau sen ir runāšanās pašam ar sevi. Runāšanās ar sevi ir svarīga paplašinātās domāšanas sastāvdaļa, bet jāsaka, ka arvien vairāk pieaug nepublicēto ierakstu skaits, un tad rodas jautājums, kāda vispār jēga šinī procesā ir kaut kādai anonīmai cibai? Es vēl nezinu, vai tas būs par saturu vai formu, vai es sākšu rakstīt zem atslēgas, jo ciba man vienmēr ir bijusi par cilvēkiem, kurus es pazīstu klātienē, un rakstīšana zem atslēgas man vienmēr ir licies nevajadzīgi sarežģīts filtrēšanas mehānisms, bet kā jau minēju, visa tā cibas komūnas lieta šķiet ir izšķīdusi un pamirusi, un laikam ir jāpārnes uz klātieni. Drošvien biežāk ir jāiet ārā no mājas, lai cik man patiktos, ka cilvēki nāk ciemos. Reizēm trūkst emocionālās kapacitātes kaut ko organizēt, īpaši, ja visu laiku jārēķinās ar forsmažoriem kā piemēram slimošana. Viss sterilais small talk par kino, mūziku un priekšmetiem gan varētu palikt šeit, un tikt izslēgts no klātienes komunikācijas. It’s quite boring.