Pagaidām izskatās, ka "young men" rietumu demokrātijās ir iemesls populistu un konservatīvo partiju popularitātes pieaugumam. Viņiem gan ir arī izplatīta tendence vilties savās politiskajās izvēlēs, bet tas vairāk nozīmē, ka nav skaidrs, kurā virzienā pūtīs nākamā vēja brāzma, nevis kaut kā maģiski uz cilvēku prātiem piezemēsies viedums. Pagaidām es nesaprotu, vai tas ir arī globāls fenomens. Gan jau pārējā pasaulē pagaidām vēl ir daudz saviem reģioniem specifisku parādību. Kas gan ne obligāti ir labākas. Paskatāmies uz Izraēlas ebreju aptaujas datiem par to, ko viņi domā par vēlamo Gazas sektora nākotni, un ātri zaudējam ilūzijas par to, ka tur ir ļauna vara un labi cilvēki. Cilvēki, protams, ir politisko procesu produkts, bet tāpēc vēl jo vairāk ir iemesls atbrīvoties no utopiskiem priekšstatiem par pasaules tautu draudzību, kas radīsies katram iedalot savu zemes pleķīti uz šīs planētas. Sūds ar ekonomiku, bet arī sociāli vislabāk performē etniski miksētas valstis. Neteiksim, ka Kanāda ir brīva no badshit crazy cilvēkiem, bet uz globālā fona tā izskatās arvien adekvātāk.

Bet jā, buckle up, jaunā paaudze paaugsies, un mēs vēl tikai ieraudzīsim, kādi ir patiesībā sociālās spriedzes punkti, un iespējams mums vēl tikai nāksies aizstāvēt tās idejas, kuras mums nav ienācis prātāk, ka būs jāaizstāv.