Runājot par personalizētām mārketinga ziņām. Kopš es esmu sakārtojis savus GMail filtrus, mani tās mazāk satrauc, bet ir bijuši brīži, kad man ir gribējies uztaisīt bukletu, kurā minēt lietas, no kurām izvairīties komunikācijā ar esošiem, bijušiem un potenciālajiem klientiem. Piemēram, prasīt atsauksmes par preci, kas vēl atrodas pakomātā, būtu sarakstā diezgan augstu. Ziniet, kas nav galīgi jobnuti atsauksmju prasīšanā? Amazon! No visiem late stage capitalism monstriem, šie būtu pēdējie, no kuriem es būtu gaidījis iejūtību, pat ja tā ir ciniski aprēķināta.

Lai vai kā, es galīgi neiebilstu, ja kaut kā tiktu regulēts, ka bez īpašas piekrišanas būtu aizliegts izsūtīt mārketinga materiālus, kurā saņēmēju uzrunā personīgi. Es vispār atļautu tikai tādus vietniekvārdus kā "mēs", "mums" un "mūsu". Un es te nerunāju par ķeksi "atļaut sūtīt mārketinga materiālus", kas nepasaka neko par to, vai šie mārketinga materiāli tiks sūtīti divreiz gadā, vai reizi divās dienās, un atklāti sakot visiem ir pofig par to, ja tas ķeksis nemaz nav ielikts. Es runāju par speciālu ķeksi, kas dotu tiesības ziņā iekļaut vārdus "sveiks" un "tu", saukt mani vārdā, paraut man matus, un izlikties, ka šo epastu nesaņem vēl simtiem vai tūkstošiem cilvēku. Tā noteikti nav pasaules lielākā problēma, bet ja mēs bez ironijas esam gatavi runāt par azartspēļu ierobežošanu, es neredzu iemeslus, kāpēc šādas mārketinga prakses nepielīdzināt tām. Es neuzskatu, ka mārketings principā nav legit instruments, lai ražotājs sasniegtu savu pircēju, bet atklāti sakot es arī azartspēles neuzskatu par fundamentāli sliktām. Kā jau daudz kas šajā pasaulē, arī mārketings ir slīpējies un korumpējies līdz tādam līmenim, ka lielākā daļa prakšu ētiski nu jau ir stipri apšaubāmas. Pat mazās lietās - es neiešu tik tālu, lai runātu par risinājumu izgudrošanu feikām problēmām. Un viss tas lepnums par to, kā tu esi sasniedzis savus mērķus labāk par saviem konkurentiem ir tik derdzīgs. Ir pilnīgi vienalga, kuram reklāma ir sanākusi labāk - Pepsim vai Kolai. Tie ir divi zīmoli, par kuriem nezina varbūt dažas ciltis Amazones džungļos, tāpēc šo produktu reklāma var apelēt tikai pie feikām dilemmām. And no one needs that.

All that said, es nedomāju, ka strādāt reklāmas industrijā ir kaut kā īpaši sliktāk kā jebkur citur. Arī darbs bankā nav nekas īpaši cēls. Ēdiens un jumts virs galvas nav nekas tāds, no kā būtu jāatsakās cēlāku mērķu vārdā. Bet ja vien tu neesi ārsts vai skolotājs - it's just a job. Man tīri labi apmierina tas, ka es bieži dzirdu frāzes, ka mēs esam tikai cilvēki, kāds ceļ telefonu sapulces laikā, ja zvana bērns, vai beidz sarunu, ja sapulce ir izgājusi ārpus plānotā laika, un kādam ir jāved bērns uz pulciņu.