| Got my well deserved restart. Ja citās situācijās cilvēki uzkrāj spriedzi, kas iznāk ārā asaru veidā, man laikam bija sakrājusies vēlme izsmieties.
Also, man patīk tās nu jau tradicionālās rīta pastaigas ar suni, kad pilnīgi histēriskais zvērs turpina vilkt pavadu kā katru dienu, bet pleci ir pilnīgi atslābuši, tev ir nulle aizkaitinājuma, un vieglā deju solī virzoties uz priekšu, tu embreiso naksnīgo pilsētu pilnā krāšņumā - the good, the bad and the ugly. Dārzā vēl var noraut postapokaliptisko vaibu, kur esi tikai tu, suns, un apkārt ir koki, kas laužas cauri betona plāksnēm. |