< back | 0 - 10 |  
vakardienas [userpic]

April 12th, 2019 (03:43 pm)

Kaut kā pēdējais fallout's atstājis quite the iespaidu uz mani. Negribās satikt. Negribās runāt un saskarties ar otra cilvēka nevēlēšanos dīlot ar sliktām emocijā, pasīvi agresīvu "tev vajag, tu runā". Es neesmu ar mieru visu laiku būt sliktais, jo ar mani nerunā, nestāsta lietas, kā jūtas, tik ik pa laikam, kad jau pavisam slikti outburst'o kaut kādas neizrunātas un acīmredzami sasāpējušas lietas.

vakardienas [userpic]

rage against the everything

April 11th, 2019 (12:02 pm)

es esmu izbesījies, cik citi relaksēti attiecas pret lietām. Mums rīt, bļe, jānodod liels darbs, kam man ir jāiet pāri, bet es pat saturu nevaru salikt, jo cilvēki liek, pārliek un nesūta tekstus. Es zinu, ka visi ir aizņemti un pārņemti, bet es būšu tas, kas pēdējā brīdī kārsies augšā.Es arī negribu stresot pēdējās sekundēs un mēģināt iespiest vairāku stundu darbu starp piektdienas 16.59 un 17.00. Varētu darīt citas lietas kamēr jāgaida, bet nevar gan, jo jābesās par šo un jāuztraucas kā es paspēšu. Jo ja es nepaspēšu, tad ardievu brīvdienas. Un nē, fucking, nē, brīvdienās es gribu nedomāt.
Un kā jau tādos brīžos notiek, ir piezadzies pavasara nogurums, kur tu vnk nakts vidū pamosties ar seju klaviatūrā, un neatceres, kas, kur kad. Ok, varbūt tas ir klimakss, jo mani krata un karsē arī procesā.

vakardienas [userpic]

I am not ok and that's ok

March 21st, 2019 (10:29 am)

Svarīgās un nesvarīgās ziņās un pārdomās ēterī pretapaugļošanās tablešu jautājums.
Sanācis tā, ka kādu laiku jāpalieto, un šobrīd ir pagājusi pusotra nedēļa, un es jūtos riktīgi labi. Tā, ka ir notikušas pārmaiņas galvā un ķermenī. Krūšturī gan arī. Un domājot par to, ienāca prātā, ka ja enerģijas un dzīvesprieka atgriešanās ir tablešu dēļ, tad tam līdzi nākošās ciešākas bikses u.c. liekas ļoti tā vērts (patiesību sakot, man kauns, ka galvā vispār tas tiek salīdzināts, bet es zinu kādā pasaulē esmu audzis so netiesāju sevi bargi). Es tikai tagad, kad vēlme un spēja kaut ko darīt, iet un būt, ir daudz maz atgriezusies, saprotu, cik maz tā visa bija pēdējos daudz mēnešus.
Otrs, par ko domāju, ir tas, ka diezgan labi esmu iztikusi reti sakot un dzirdot Es Tevi mīlu, bet fuck yeah, cik tomēr forši ir neraustīties un teikt to. Un dzirdēt arī. No rītiem, vakaros, miegaini nakts vidū, griežoties uz otriem sāniem. Un tad man daudz nesakarīgāka liekas būšana par to overly serious, teikt to tikai tad, ja esi pārliecināts, ka teiksi to arī tam pašam cilvēkam pēc 50 gadiem or smt along those lines. Būtu jau jāpierod pie tā, ka pasaulē nav nekā 100% droša un skaidra, bet ka tāpēc nevajadzētu mazāk priecāties par to, kas ir tagad, pat ja rīt tā vairs nebūs. it's the small things that count and it's the small things that we actually have.

vakardienas [userpic]

March 18th, 2019 (10:43 pm)

Māsas Mauriņcūka viņu pārdzīvoja par 9 gadiem

vakardienas [userpic]

March 18th, 2019 (01:33 pm)

mani diezgan ļoti biedē, cik daudz labāk viss ir, kad paņemu atvaļinājuma dienas. tas atgādina kāda es varu būt, ka galva nav pilna ar vati nemitīgi, domas ir asas, nav trauksmes un bezcerības sajūtas. es zinu, ka tas ir par mani, ir tikai jāizdomā, kā to labot.

vakardienas [userpic]

March 13th, 2019 (10:50 am)

beidzot guļu! Wohooo! Sporti joprojām no manis ir too much to ask, bet es ceru, ka gan jau kādreiz atkal

vakardienas [userpic]

March 11th, 2019 (11:11 am)

Pagājusī nedēļa ir beigusies, lai dzīvo pagājusī nedēļa!
Es tik ļoti lepojos un priecājos par saviem talantīgajiem draugiem un paziņām, mani tik ļoti iepriecina tas, ko un kā viņi dara lietas, netieši veidojot man pasauli, kurā es jūtos ērti un priecīgi un ar kuru man gribās dalīties, vicināt rokas un teikt- eu, eu, look at this precious!
manī ir tāds milzīgs maigums un mulsums par visiem Šiem cilvēkiem, ka kaut kādā veidā man ir vismaz nedaudz izdevies kļūt tam/viņiem piederīgai. Un es reti kad jūtos kaut kam piederīga.
Gribās nedaudz apturēt šo sajūtu, vēl nedaudz ilgāk tajā uzkavēties, just to milzīgo maigumu un mīlestibu pret draugiem, līdzcilvēkiem, partneri, prims to atkal aizslauka stress un darbi.
ļoti priecājos par draugu, kurš šo nedēļU arī pavadīja feminisma zīmē, kurš ir blakus un atbalsta. Viņš arī ir viens no tiem, uz kuriem man šodien gribās skatīties un justies pārsteigtai par to, cik ļoti man ir paveicies. Labi, būsim godīgi. par saviem tuvajiem es vienmēr jūtu to "Kā man ir paveicies!", bet man liekas svarīgi to apzināties. Atkal un atkal atskatīties un pamanīt visas tās fantastiski brīnišķīgās īpašības un mijiedarbību, kas reizēm ikdienā kaut kur aizpeld un iejūk starp kaķa spalvām, sarunām par to, ko ēdīsim vakariņās (kartupeļus un humusu, es nesaprotu, kāpēc mēs par to vispār vēl runājam :D ) un nogurumu. Reizēm mani kaitina viņa optimisms un NAV JAU TIK SLIKTI, bet tas kaut kā pielīp, ja ļauj tam pielipt un pavelcies līdzi. Es zinu, ka tā ir viņa izdzīvošanas stratēģija, bet saliekot to kopā ar manu, sanāk diezgan veselīgs mindsets.
Ar to es vnk gribēju atzīties mīlestībā visai pagājušajai nedēļai un cilvēkiem tajā

vakardienas [userpic]

March 6th, 2019 (07:52 pm)

Šogad nodokļu pārmaksu atdeva mazāk kā nedēļas laikā!

vakardienas [userpic]

March 4th, 2019 (04:40 pm)

Savilcēji ir ne tikai velobraucēja prieks un lepnums, bet arī ideoloģiskā materiāliņa iznēsātāja palīgs!
Slava savilcējiem!

vakardienas [userpic]

March 4th, 2019 (10:48 am)

priekš kāda, kuram ir draņķīga pašapziņa, man ahujenna bieži liekas, ka viss ir par mani. Pārfrāzējot- everything they do, they do it... because I am horribly awful and they hate me, ha
Terapeite joprojām saka, ka visa galvas huiņa pēdējā laikā nāk no tā, ka lūztu pati zem savām augstajām ekspektācijām pret sevi. I feel fine/nothing

< back | 0 - 10 |