< back | 0 - 10 |  
vakardienas [userpic]

May 21st, 2019 (02:56 pm)

nāk miegs, stulbi, ka pat ja aizietu mājās gulēt, nevarētu aizmigt, ha

vakardienas [userpic]

Gin and wtf

May 19th, 2019 (03:54 pm)

Apciemoju vakar mammu, kas sarīkoja vnk episki negaidītu histēriju ar raudāšanu un "Tu man speciāli gribi ieriebt!" par to, ka..
Wait for it..nokrāsoju matus varavīksnes krāsā. Tas neadekvātums mani ir tik ļoti izsitis no līdzsvara, tā necieņa un pārliecība, ka man būtu jākeitero citu cilvēku estētiskajām jūtām, fuuuuuck

vakardienas [userpic]

May 16th, 2019 (10:48 am)

Akrobātisks sekss uz citiem nolūkiem veidotām virsmām vairs nav kā jaunības dienās, visu dienu vakar sāpēja gūža :D

vakardienas [userpic]

Ar mani runā tēja

May 14th, 2019 (11:55 am)

What belongs to you shall come to you.
Man te pēdējās pāris dienas/nedēļas ir nepārliecinātības lēkme par attiecībām, un bailes no beigām, vienlaikus kopā ar vēlmi pašai tās izbeigt. Jo all these feelings, good and bad (nez kur uzpeldējusi greizsirdība) are hard to bear.
Un nu jā, būs/nebūs, fakit, tad jau redzēs. Cilvēki mums tiek doti uz laiku.
Ar to es gribu teikt, ka man ir jābeidz nepamatoti par šo stresot. We are here, we are now, un I don't know what will come, so I might as well enjoy this loveliness not worry about the impending doom

vakardienas [userpic]

May 8th, 2019 (12:05 pm)

es gribu, lai Ričards Holijs maigi dzied man visu dienu un mierina mani.
Nekas slikts nav noticis, es tikai esmu noguris justies nedrošs un mūžam satraucies, ka sabojāju visu, kas man svarīgs. Es gribu ierauties savā eža kažociņā, kur ir tikai ritenis un vīns, kur nav nekā, kas man ir svarīgs, līdz ar to es neko nevaru sabojāt. Lai ko es arī savā dzīvē nemainītu, šī bezcerības, neieinteresētības un baiļu sajūta visu laiku ir klātesoša.
Bļa, es pat eju pie terapeita, what the fuck is wrong with me, kāpēc es nevaru izlabot šo sajūtu, huļi es netieku no tā vaļā.

vakardienas [userpic]

a smack with a perspective in my egocentric face

May 3rd, 2019 (10:38 am)

Es baidos, ka neesmu gana laba un interesanta viņam, viņš baidās, ka mani ir nobraukusi mašīna, ja neesmu norunātajā laikā mājās.

vakardienas [userpic]

April 12th, 2019 (03:43 pm)

Kaut kā pēdējais fallout's atstājis quite the iespaidu uz mani. Negribās satikt. Negribās runāt un saskarties ar otra cilvēka nevēlēšanos dīlot ar sliktām emocijā, pasīvi agresīvu "tev vajag, tu runā". Es neesmu ar mieru visu laiku būt sliktais, jo ar mani nerunā, nestāsta lietas, kā jūtas, tik ik pa laikam, kad jau pavisam slikti outburst'o kaut kādas neizrunātas un acīmredzami sasāpējušas lietas.

vakardienas [userpic]

rage against the everything

April 11th, 2019 (12:02 pm)

es esmu izbesījies, cik citi relaksēti attiecas pret lietām. Mums rīt, bļe, jānodod liels darbs, kam man ir jāiet pāri, bet es pat saturu nevaru salikt, jo cilvēki liek, pārliek un nesūta tekstus. Es zinu, ka visi ir aizņemti un pārņemti, bet es būšu tas, kas pēdējā brīdī kārsies augšā.Es arī negribu stresot pēdējās sekundēs un mēģināt iespiest vairāku stundu darbu starp piektdienas 16.59 un 17.00. Varētu darīt citas lietas kamēr jāgaida, bet nevar gan, jo jābesās par šo un jāuztraucas kā es paspēšu. Jo ja es nepaspēšu, tad ardievu brīvdienas. Un nē, fucking, nē, brīvdienās es gribu nedomāt.
Un kā jau tādos brīžos notiek, ir piezadzies pavasara nogurums, kur tu vnk nakts vidū pamosties ar seju klaviatūrā, un neatceres, kas, kur kad. Ok, varbūt tas ir klimakss, jo mani krata un karsē arī procesā.

vakardienas [userpic]

I am not ok and that's ok

March 21st, 2019 (10:29 am)

Svarīgās un nesvarīgās ziņās un pārdomās ēterī pretapaugļošanās tablešu jautājums.
Sanācis tā, ka kādu laiku jāpalieto, un šobrīd ir pagājusi pusotra nedēļa, un es jūtos riktīgi labi. Tā, ka ir notikušas pārmaiņas galvā un ķermenī. Krūšturī gan arī. Un domājot par to, ienāca prātā, ka ja enerģijas un dzīvesprieka atgriešanās ir tablešu dēļ, tad tam līdzi nākošās ciešākas bikses u.c. liekas ļoti tā vērts (patiesību sakot, man kauns, ka galvā vispār tas tiek salīdzināts, bet es zinu kādā pasaulē esmu audzis so netiesāju sevi bargi). Es tikai tagad, kad vēlme un spēja kaut ko darīt, iet un būt, ir daudz maz atgriezusies, saprotu, cik maz tā visa bija pēdējos daudz mēnešus.
Otrs, par ko domāju, ir tas, ka diezgan labi esmu iztikusi reti sakot un dzirdot Es Tevi mīlu, bet fuck yeah, cik tomēr forši ir neraustīties un teikt to. Un dzirdēt arī. No rītiem, vakaros, miegaini nakts vidū, griežoties uz otriem sāniem. Un tad man daudz nesakarīgāka liekas būšana par to overly serious, teikt to tikai tad, ja esi pārliecināts, ka teiksi to arī tam pašam cilvēkam pēc 50 gadiem or smt along those lines. Būtu jau jāpierod pie tā, ka pasaulē nav nekā 100% droša un skaidra, bet ka tāpēc nevajadzētu mazāk priecāties par to, kas ir tagad, pat ja rīt tā vairs nebūs. it's the small things that count and it's the small things that we actually have.

vakardienas [userpic]

March 18th, 2019 (10:43 pm)

Māsas Mauriņcūka viņu pārdzīvoja par 9 gadiem

< back | 0 - 10 |