2025. gadā pie izlasītajām ieskaitītas tikai 14 grāmatas. lielu daļu bērniem priekšā lasīto bezpriģelu nemaz nav ieķeksēts, nu daļa arī ja godīgi, tad drabiņas. šogad, savukārt, esmu izlasījusi jau divas grāmatas kas tiešām patika un bija labas un ar visu aptuveno skaitīšanu, janvārī aplikācija ieskaitījusi ka esmu nogājusi 146 km. jā, ar kājām. vispār jau vairāk, bet tā kā daļa ir tiešām staigājot, arī neslikti

brokoļu biezzupai (pipari, virces, 2 sīpoli, burkāns, trīs kartupeļi, brokoļa galviņa, kausēts siers) piecepu sīpolus ripās tā lai piedeguši, ar karotīti ielēju marinētu eļļu no sen izēstu papriku burkas, piegriezu palodzes lokus un otrajai porcijai vēl piecepu sēnes un tagad ēdu un stenu cik garšīgi! es agrāk tiešām domāju, ka man negaršo dārzeņi

https://www.youtube.com/watch?v=RGf2znpIOL4

Atnāca elektrības rēķins... ir mazāk nekā domāju, ja ņem vērā, ka vannas istabā dzīvo un cauruļu neaizsalšanu pieskata elektriskais radiators.
Vienīgi, jocīgi ka nez kāpēc rēķins zviedriski, gan jau ka gļuks.

2025. gadā tika pievienoti 4,4 GW atomenerģijas, kas ir nieka 180 reizes mazāk kā vēja un saules attiecīgajā laika periodā. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras prognozi, nākamajos sešos gados (2025.–2030.) pievienotā jauda atjaunojamos enerģijas avotos būs ~ 4,6 TW, kas ir līdzvērtīgi ~ 4500 AES.
Tikmēr atomenerģijas apmēram 100 reizes mazāk ~ 46MW. Un lielākā daļa jaunu AES būs Ķīnā un nedaudz krievijā un Indijā.

https://reneweconomy.com.au/another-miserable-year-for-nuclear-power-as-renewables-surge/

Parasti par savām sliktajām filmu pieredzēm es nerakstu, bet ja filma ir nominēta Oskariem gada labāko filmu kategorijā, domāju, ka tai nekaitēs daži skarbi vārdi no random džeka, kuru tuvākie cilvēki reizēm dēvē par snobu. Un es nepiekasos kaut kādām tehniskajām nominācijām, manis pēc var runāt par lielisku aktiera darbu, inovatīvi trīcošu kameru, vai izteiksmīgākajām pumpām uz galvenā varoņa sejas, bet par ko bija šis gandrīz trīs stundas garais lieliskā Mārtija stāsts? Džons Stjuarts kāreiz šonedēļ veldzējās atmiņās par to, cik "patīkama" vieta bija Ņujorka viņa jaunībā, un ja mums šobrīd pietrūka sliktu priekšstatu par Ameriku no ziņām, tad šī filma lieliski mēģināja pastāstīt, ka Amerika varbūt tāda ir bijusi vienmēr. Uzreiz pēc filmas es noskatījos Stjuarta kolēģa sižetu par Melānijas doķenes pirmizrādi, un pirmizrādes viesi apstiprināja visus stereotipus, ko par viņiem bija iespējams iedomāties.

Bet runājot par aroda prasmēm, varbūt Šalamejs ir labs aktieris, bet es viņu esmu redzējis Dune pirmajā daļā, vienā SNL epizodē, un šinī šedevrā, un tagad šis būs mans priekšstats par viņu kā par aktieri, ja vien apvārsnī neparādīsies kaut kas, kas šo priekšstatu mainīs. Piedāvājums līdz šim nav bijis tāds, ka es skrietu pirkt kino biļetes. Varbūt Džonijs Deps ir sūdabrālis, bet viņš, piemēram, līdz pat pirātiem savu jaunā aktiera tēlu veidoja piedaloties projektos, kas varbūt reizēm bija jocīgi, bet ne klaji sūdīgi. Un jāsaka, ka arī pirāti lielākajā daļā bija gana izklaidējoši. Kas vēl mums ir ar savdabīgu bagāžu? Keidžs?

( daži filmas spoileri )

Lai vai kā, kopumā es esmu dusmīgs par to, ka es apklusināju savu intuīciju, noticēju Leterboksa četrām zvaigznēm un Oskaru nominācijai, un pakāsu savu single kino vakaru šādam mēslam. Dažas filmas es neizvēlējos, jo varētu tās mēģināt skatīties kopā, bet arī tad es varēju saīsināt savu darba dienu, un aiziet vienkārši uz Džārmušu, pat ja viņš nav lielisks. Man jau tā ar visiem treniņiem un plānu saskaņošanu laika filmām ir mazāk, kā man gribētos, un kino industrijas vilciens traucas uz priekšu ar nenormālu ātrumu. Un nav arī tā, ka visas festivālu pieredzes un obligātās latviešu filmas ir lieliskas, bet ar visu to tās neatstāj tik ļoti lielu pakāsta laika sajūtu. Man šķiet, ka uz Oskara nominācijām es turpmāk skatīšos ne tikai ar aizdomām, bet nu jau ar nicinājumu.

uzkāpu uz svariem, tagad jūtos resna un bēdīga

Es domāju, ir jābūt īpaši naivam, lai domātu, ka uz cilvēkiem ar naudu un varu attiecas tie paši noteikumi, kas uz visiem pārējiem. Mazliet mazāk naivi, bet tomēr ļoti naivi būtu uzskatīt, ka mēs dzīvojam kaut kādā dieva azotē, kas globālai organizētai noziedzībai nebūtu sasniedzama. Svaigāko Epstīna materiālu publicēšana atmaskoja naivumu manī par to, ka eksistē kaut kādas morālas normas, kuras nevarētu izgaist līdz ar bezgalīgu nesodāmību. Es pieņemu, ka principā eksistē cilvēki, kuru iekšējās barjeras ir spēcīgākas par apstākļiem, bet ja atmetam kaut kādas reliģiskas pārliecības, šādu cilvēku varētu izrādīties pavisam maz. Katrā ziņām tā diezgan pavirši sekojot informācijas drupatām, ik pa laikam nākas atgriezties pie atziņas: “Tiešām pat viņš?” Te jau bez visiem Epstīna failiem vairs nebija skaidrs, par kuriem māksliniekiem būtu jābeidz priecāties. Katra filma un katrs mūzikas albums nu jau kļūst par ētisku aerobiku, un uzvarēt šinī disciplīnā nu jau praktiski nav iespējams.

Kindle nomira. Vienreiz jau nomira, brīnumainā kārtā augšāmcēlās uz ilgu laiku, bet tagad nomira atkal.
Un man sāpīgi trūkst.
Nez ir jēga meklēt, kur lietotas tirgo, jeb šī ir manta, kas jāpērk jauna?

atkal kārtoju māju. pirmdien izkārtoju un aizsūtīju kasti (!) ar bērnu apģērbu, šodien aiznesīšu lielu maisu, šo to saliku sludinājumos, bet reāli gribas šmotkēriju, tiesības vai vismaz drusku siltāku lai var arī smuki sagērbties nevis kā tāds pūt un palaid plus vēl nosalis. esmu izdegusi un ikdiena drusku atgādina to atjautības uzdevumu vismaz no 90.tajiem ar laivu, kazu un kāpostgalvu

paklausījos jūtūbi un saskumu - viss pilns ar MI sūdiem, kas sačinīti tā lai izskatītos īsts un kamēr krietni nepameklē neatrodi norādi ka to nav cilvēks rakstījis un klausoties arī dažreiz uzķer tik kādā 7.minūtē

https://www.youtube.com/watch?v=qnHmwdmd5r0

Nīls: "Nu, bet ja tā salīdzina –"

Pirms miljons, nē, kādiem 3 gadiem uz baltā dēļa pierakstīju par fantastiskāko labāko pasaulē neticamu un vēlreiz fantastisku nodēvētas sejas maskas sastāvdaļas. 2.ēk medus, 1 ēk kokoseļļas un banāns. Ar domu, ka tā manta gan man mājās vienmēr atrodas, ja nu uznāk luste.
Luste varbūt rastos, bet pa visu šo laiku šo 3 sastāvdaļu mājās nekad nav bijis vienlaicīgi. Reizēm iedomājos, ka varbūt beidzot viss reizē jānopērk, bet tas nav interesanti.

#notallmen - protams not all, un pārsvarā šo not all vidū ir tādi kam vienkārši nav iespējas un kas jūtas par vāju - ietekmes vai nervu sistēmas ziñā

Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja

Liekot sunim apsēsties, kamēr ar nosalušām rokām es kabatā meklēju kaku maisiņu, pie sevis nomurmināju: "Pat ja tu neapzinies, ka tavām rīcībām ir sekas, sekas ir neizbēgamas, un tās izriet no tavas rīcības."

Nedaudz apjūkot par savu viedumu, nodomāju, ka šo vērtīgo atziņu varētu veltīt gana daudz cilvēkiem diezgan dažādās situācijās, ne tikai suņiem, kuriem grūti aptīt ap prātu domu, ka sūdi pēc sevis ir jāsavāc.

Bet priecīgā ziņa ir tā, ka sāk krēslot tikai pēc pieciem. Tā elles tumsa sāk atkāpties.

līdz ar revolucionārajām izmaiņām RS sarakstos transports tagad ne tikai daudzās pieturās apstājas tikai ja 'pasažieris izrāda vēlmi iekāpt vai izkāpt'*, bet arī mierīgi var no pieturas atiet, piemēram, četras minūtes ātrāk kā paredzēts. ak, jā, - ir arī maršruti, kur galapunkts ir 'pēc pieprasījuma' :D

* starppilsētu autobusiem tas vēl joprojām nozīmē ko mistisku, jo māšana tumsā ar roku un lukturīti vietām.. nekvalificējas.lol