man liela daļa saldējumu negaršo, bet šī reklāma uzrunāja. Tur tiešām trauciņā ir šokolādes saldējuma bonbongas?
https://www.rimi.lv/e-veikals/lv/produkti/saldetie-edieni/saldejums-un-ledus/lielo-iepakojumu-saldejumi/sald-magnum-bonbon-cho-che-12x17ml-168g/p/4010993

šodien plezīrs - aizbraucu uz Mālpili ciemos pie draudzenes, kas pati arī ciemojas. turp (viņai) un atpakaļ (sev) salasīju baltās vizbulītes, pat atvedu nesažuvušas. nepārguru. pa ceļam no mākslas skola spaņēmu meitiņu, pēc tam aizbraucu pakaļ otrai izmazgāju veļu, atdevām divas kastes ar bērnu rotallietām. viss labi, tik, ka celis sāp

man galvā atkal nav vietas un ir grūti padomāt. pēc nedēļas ekskursija diviem bērniem, rīt trešajam un es vairs nesaprotu kuram cikos jābūt, jo tikšanās vieta viena un ta pati un laiki arī.. līdzīgi :D un pilnai laimei tajā dienā, kad ekskursija (uz kuru es sīkus vedīšu ar mašīnu jo busiņā beigušās vietas.lol) vecākajam mūzikas skolas orķestra koncerts


šodien bija sīkām dejošanas koncerts, bija arī abas vecmāmiņas. vīrs no garāžas atnesa divas kastes ar rotallietām, sašķirojām - šis tas atgriežas apritē, vienu virtuļa tipa plastmasiņu uz mazpilsētu kaķītim (kaķītim ir tieši tāds pats mazāks, tiek dūšīgi lietots), vešanai uz mazpilsētu pašiem un vēl kasti lieku draudzenes bērnam/atdošanai

sīki priecīgi sķina Babas draudzenes iedotās skābenes

Iesakiet Rīgā zolīdu restorānu ārzemju kolēģiem vegāniem!

Nav jābūt vegānu restorānam, bet tādam, kas to spēj nodrošināt. Skatos, ka daudzas foršas iestādes nespēj... AAAAA

She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people.

Ir tāda tēze, ka mūsdienās no romantiskajiem partneriem tiek sagaidīts pārāk daudz. Neesmu došs, kā es jūtos par terminu "romantiskais partneris", bet ja cilvēki vēlas precēties ar kādu, pret kuru izjūt "romantiskas" jūtas, lai ir "romantiskais partneris". Bet, tātad, par to, kas tiek sagaidīts no partnera.

Varbūt šo fenomenu man šobrīd izgaismo fakts, ka kļūšana par vecāku nav paredzēta mānā nākotnes vīzijā, bet es skaidri atceros, ka mani iepriekš tā īpaši nav mulsinājuši apraksti, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties labāko māti saviem nākotnes bērniem. Maz ticams, ka romantisko jūtu mākonī kāds sev prātā sāk pārskaitīt ģenētiskā materiāla čeklisti, bet tas netraucē cilvēkiem pilnīgi nopietni uzturēt šādu naratīvu. Kā jau minēju, iepriekš nebiju iedomājies, ka tas varētu izklausīties kaut kā absurdi. Taču šobrīd, kad iemesls veidot attiecības nav atražošanās, spēja justies labi kopā ar savu parneri ir mana saraksta augšgalā, kamēr potenciāla partnera neauglība saraktā varētu pat nebūt iekļauta.

Tas, savukārt, man liek jaunā gaismā paskatīties uz to, ko nozīmē veidot attiecības ar savu potenciālo bērnu vecāku. Pieņemsim, ka bērnu radīšana varētu būt tāds neatkarīgs mērķis, un šķiet, ka netrūkst cilvēku, kas šādu mērķi spētu sev definēt kā galveno dzīves mērķi. Tādā gadījumā, atgriežoties pie labākā ģenētiskā meteriāla meklējumiem, labākais partneris, ar ko kopā radīt un audzināt bērnus, ļoti bieži nebūtu labākais romantiskais partneris. Tā mēs varam nonākt līdz ļoti sarežģītiem attiecību tīklojumiem, kur tu vari tiekties pēc mīlošiem bērniem, pēc pieņemoša parnera, pēc interesantas dzīves, pēc aizraujoša seksa, un katru no šiem mērķiem varētu mēģināt piepildīt ar citu cilvēku. Vēl nedaudz parokot tieši bērnu tēmu, principā dalītai aizbildniecībai nevajadzētu būt izaicinājumam, ja tu bērnus esi uzstādījis par vienu no saviem dzīves mērķiem, bet visāda citāda veida kopdzīve ar tevis izvēlēto ģenētiski superior parneri nepadodas.

Varbūt var nojaust, es te mazliet ironizēju par dažu cēlu postulātu liekulību, jo reti kad cilvēki vispār ir lietas kursā, ko viņi no dzīves vēlas. For the most of the part, dzīve tiek dzīvota pēc trial and error pricipa. Es gan arī neizslēdzu, ka kolektīvā spēja uz pašrefleksiju kaut kad nākotnē novestu pie daudz labākiem cilvēku savstarpējo attiecību modeļiem, kas mūs kopumā padarītu par laimīgākiem cilvēkiem, nevis (metaforiski) liktu dauzīt galvu pret sienu frustrācijā par to, kāpēc tas, pēc kā tu tik ļoti esi tiecies, patiesībā nav tas, ko tu vēlies.

Lai gan man nesagādā lielas ciešanas aukstais laiks, ir gan jāatzīst, temperatūras zem nulles man tomēr īsti nepatīk, bet es tās pieņemu kā nepieciešamu ļaunumu, es ļoti priecājos, ka ārā beidzot ir silti un ir gaišs. Vieglāk saņemties kaut kur doties, gribās vairāk laika pavadīt ārā, un tā tālāk. Šai sakarā gribētos kādreiz sakārtot dzīvi tā, lai vasarā varētu kādus trīs mēnešus neko nedarīt. Un ar neko nedarīšanu es nedomāju sēdēšanu zem palmas smilšainā jūras krastā - tam var atvēlēt arī kādu nedēļu gada vēsajā laikā, un nevienam nekas slikts no tā nenotiks. Ar "neko nedarīšanu" es domāju brīvāku sava laika plānošanu, kas nav pakļauta produktīvai stundu pārvēršanai finansiālā stabilitātē. Es esmu diezgan drošs, ka es nesāktu skatīties visus seriālus pēc kārtas, bet atrastu sev nodarbes ārā - no tomātu audzēšanas līdz vasaras festivāliem. Tas drusku izklausās pēc būmerīgām alkām pēc vasarnīcas, kas nekad nepiepildās, un daļēji tās arī tādas ir, bet caurmērā man ir sajūta, ka ir kaut kas pretdabisks šajā blenzšanā ekrānā, kad ir iespēja blenzt uz mākoņiem un zaļu zāli. No vienas puses tā būtu ļoti liela privilēģija, kas kontrastē ar pārējo pasauli, bet no otras puses ļoti daudziem rutīna ir diezgan svarīgs balsts sakārtotai dzīvei un pasaulei. Cita starpā ļoti daudziem gada siltākās dienas ir galvenais pelnīšanas laiks, tādēļ uz viņiem attiecas pavisam citi noteikumi.

uz teātri uzvilku humpalās par 8€ pirkto koši zilo sintētiska samta kleitu ar lāzergrieztām ažūrām puedurknēm un sudraba pogām un tā bija ļoti laba izvēle - uz pasākumiem ar bērnu baru vienmēr jāģērbjas kā flomasteram

izrāde man, protams, patika, baigais disko. bērniem arī cik dzirdēju
https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2025-2026/runcis-zabakos-1

ko tik savas mīļās meitiņas (un sev domāta mātes dienas apsveikuma dēļ) neizdarīsi. arī skriesi pa lietu pēc pūkainām stieplītēm ar jaku, kas par šauru un plastmasas ķemmi gumijniekā :D

Lai viss nebūtu tikai rožaini - man šodien uz gājēju pārejas uzbrauca padsmitgadīgs velosipēdists, jo neies takš kaut kādas vecenes dēļ bremzēt vai, vēl trakāk, apbraukt gājēju. Nesās kā plēsts gar stūri, pie ielas pat necenšoties mainīt ātrumu vai apstāties.
Labi, ka man ir zibenīgas reakcijas, saprotot ka nesas tieši virsū, saķēru braucamrīku aiz ragiem, citādi būtu pārbraucis pāri neapgrūtinoties.
Bet zilums uz kājas ir diezgan nepatīkams.

forši, ka lins modē un ir visādi modeļi gan lietišķi, gan nē un ka krāsiņas - jā, arī balts un melns un sēpija, bet arī koši zils, gaiši zils, sulīgi zaļš, rozā!!, kleitas, krekli, žaketes, bikses, bet man skapī nav vakanču, ir pilns ar foršām drēbēm, bet sirsniņa ietrīcas. karoče dāmas, kam ir vieta skapī un nauda makā - mohito, sidonas un pepco ir viss kaut kas foršs un kā jau lins, puslins un drusciņ lins ar kokvilnu vai viskozi - pērcieties par mani ar! droši vien citos veikalos arī ir

Vārdiem un to nozīmēm ir ļoti interesantas īpašības. Mani bez ironijas izklaudē mēģinājumi citās valodās runājošiem izskaidrot vārdus "sniegpulkstenīte" un "skaņdarbs", bet kad kāds pajautā, kas ir Ozempic, es sāku apzināties vāru patieso ietilpību, kā arī limitētās iespējas komunicēt ar tiem. Pirmkārt, mums tiešām ir unikālas iespējas vārdus iegūglēt, un iepazīties ar plašāku kontekstu pašiem, bet es arī saprotu, ka pajautāt kādam citam, kalpo mazliet citiem mērķiem, kā vienkārši sevis izglītošana par kaut kādu lietu. Otrkārt, es saprotu, ka tā obligāti nav nepareiza atbilde ļoti plašā kontekstā, bet tik pat pamatoti būtu iebilst, ka Ozempic ir zāles pacientiem ar diabētu, nevis notievēšanas zāles. Un šim vienam vārdam ir tik daudz saistības ar sociālām parādībām un informatīvo telpu, ka to nav iespējams ietilpināt cibas komentārā. Var jau, protams, mēģināt to ietipināt ļoti garā cibas komentārā, bet man ir bažas, ka šajā mēģinājumā šim vārdam rastos jaunas nozīmes, un tas jau sāktu līdzināties mēģinājumam "izlasīt visu internetu".

Un jā, visi personāži šajā stāstā nav izdomāti, un visas līdzības nav tikai sakritība, es vienkārši nevēlējos iesprausties ar savu filozofiju svešā diskusijā, un vēlējos izvairīties izklausīties nosodoši.

vienlaikus dušoju/vannoju bērnu, fotogrāfēju mājasdarbam kā puika taisa gurķu salātus un konsultēju matemātikā pusizmisušu meitiņu. rīt ar skolotāju divatā iesim uz teātri. nu, ķipa divatā jo būs vēl +17.
šī esot izvijolējusies, vēl būs jāizdara matemātika. jāvāra vakariņu griķi, jāizmazgā vīra pletkrekls (es esmu tik priecīga par velasmašīnām!) a es gribu tikai pagulēt

brīvdienās bijām mazpilsētā, sestdien gulēju kā plauša, svētdien dīga miezagrauds, ar karstām tēju kompresēm un daudz miega laikam tiku galā. vakar dedzināju rožu zarus un veco puķu čužus un izraku mammai divas bedres, saraku kompostu. bija baigi labi sazemēties. gribu dārzu. sev

šodien kārtējais žāksts - vajag dzejoli uz otrdienu, glītrakstīšanai tātad ne pārāk garu, lai ielien uz lapas un skuķi uzskata, ka dzejolis bez autora neskaitās (piekrītu, bet tas sarežģī meklēšanu internetā) un Obligāti Vajag arī ar Nosaukumu. man ir jau krietna čupa grāmatu un tagad es sapratu ģeniālu lietu - Guntara Rača 365 ir ģeniāla dāvana vecākiem, kam bērni iet skolā. tur noteikti ir visiem gadījumiem atrodams. gandrīz vai jāpasūta sev Mātes dienā dāvaniņa - Rača gada dzejoļi, tur noteikti visām vajadzībām var atrast :D

“Beauty as armour
Keeps you just as hidden
as shame does”

Kas par nedēļu

tu zināsi, ka tas ir beidzies, kad iestums zupu.
čīkstošus sudraba ratiņus ar kūpošu brīnumu,
garaiņus, kas vilina matērijā
un tad, lai tev pietur galvu
un lej iekšā pa vienai karotītei
un cenšas pierunāt atvērt acis
mākoņa apsēsto

Pavīdēja ziņa, kuras autentiskumu es neņemos novērtēt, ka Disnejs ir atlaidis kaudzi Marvel darbinieku. Nav pārāk sarežģīti iedomāties, kas izraisījis šādu lēmumu. Domāju, ka kustīgas bildītes mākslīgais intelekts varētu saražot gana labi no jau radītā Disneja intelektuālā īpašuma. Varētu teikt, ka skatītājiem ir iespēja protestēt pret šādu rīcību, boikotējot mākslīgā intelekta radītās filmas, bet tad iedomājos, kāda ir varbūtība, ka to darītu Marvel auditorija? Ja man jāmin, tad ne pārāk liela.

Bet jā, šī nebeidzamā diskusija par rīku un sociālekonomiskām pārmaiņām, pie kurām noved cilvēku lēmumi. Cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, kā attiekties pret saviem darbiniekiem, un cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, vai būvēt datu centru kaut kur tuksnesī, vai blakus kādas esošas kopienas ierobežotiem resursiem.