Nu jau ir pagājuši 6 mēneši, kopš mēģinu atsākt lietot alkoholu. Jāsaka, ka nekas no nelietošanas daudz nav mainījies, joprojām pēc sociālām situācijām ir kauns par to, ko esmu pateikusi, joprojām ir sajūta, ka dzīvoju kaut kā nepareizi. Fiziski arī nekādu lielu izmaiņu nav, izņemto to, ka nav paģiru. Nejūtu ne vairāk, ne mazāk kā agrāk. Šis ir a bit underwhelming. Bet tā jau, protams, prieks, nav gan īsti noformulēts sev galvā par ko ir prieks.
Citās ziņās, jūnijā klausīšos Garbage, Skunk Anansie un Florenci dzīvajā. Bez maz varētu braukt un dzīvot UK 2 nedēļas no viena koncerta līdz otram, pievākt vēl klāt Luvcat un dzīvot no svaiga gaisa, jo mīlestība un nauda baigi kārtīs nerādās.
Es jūtos labi un slikti vienlaicīgi. Nobijusies un cerīga. Ne ka ceru uz kaut ko, bet nākotnē ir notikumi, kurus es gaidu.
Miss you