Ja atskaņo kvalitatīvu mūzikas ierakstu, nevis troksni visās iespējamās frekvencēs, nekas daudz ārpus istabas neskan. Vismaz pie drauga, pie kura ik pa laikam kaut ko paklausāmies, arī vēlās nakts stundās, kaimiņi nekad nav nākuši.

Fiziku neapmānīsi, un galvenie faktori ir jauda, izolācija un tumbu novietojums. Ja pēc 23.00 es pārslēdzos uz plaukta tumbām, domāju, ka kaimiņiem tas nekādi netraucē. Uz zemes stāvošās tumbas ap 100 vatiem vecās mājās zemās frekvences šā vai tā vadīs, pat ja mūzika nebūs pārāk skaļa. Jau iepriekšējā Rīgas dzīvoklī ar visu kruto izolāciju kaimiņi mēdza lūgt darbadienu vakaros būt klusākiem. Šī brīža dzīvoklī, kur reizēm var pat dzirdēt kaimiņus krācam, ir pavisam bēdīgi.

Kvalitatīvs mūzikas ieraksts, manuprāt, ne tikai nav arguments, bet viņš pat neko daudz neizsaka. Pirmkārt, gandrīz viss digitālais saturs ir gana kvalitatīvs, ja mēs runājam par traucēšanu kaimiņiem. Es pieņemu, ka kaimiņi labprātāk paciestu Lanu Del Reju, nevis kaut kādus blekmetāla kasešu demo ierakstus, bet ja mēs nerunājam par tāda līmeņa skaļumu, kur kaimiņi to varētu atšķirt, tad mūzikas žanrs varētu pat vairāk ietekmēt kaimiņu ciešanas kā ieraksta kvalitāte. Pat ļoti mierīgā elektronikā var būt tas zemās frekvences bīts, kas knābā kaimiņu nervu sistēmu, kamēr rēcoši metālisti varētu netikt tālāk par istabas sienām.