| Es vakar futbolā dabūju ar elkoni pa zodu. Pēc šī incidenta parādījās viegli koordinācijas traucējumi, un neliela migla redzē. Sajūta apmēram tāda pati, kā pēc izdzerta viena vai diviem aliem. Alus analoģija, manuprāt, ir gana precīza, jo braukšana ar motociklu mājās bija mazliet bailīga. Un tad jau pašā vakarā, sēžot dīvānā, un mēģinot koncentrēties uz ekrānu, es sapratu, ka tā tiešām ir tā pati sajūta, kas ir vieglā alkohola reibumā, un man riebjas šī sajūta. Tas varētu izskaidrot manas pieaugošās problēmas attiecībās ar alkoholu, kāpēc man nu jau ir parādījusies vēlme no tā izvairīties arī ballīšu režīmā. Es neteiktu, ka citi apziņas stāvokļi ir uzskatāmi par skaidru prātu, bet tie tomēr ļoti atšķiras no sajūtas, ka kāds tev ar airi ir ievilcis pa galvu. Cita starpā, tie pāriet dažu stundu laikā, un tu esi atpakaļ bāzes līmenī. Jā, un man varētu būt arī smadzeņu satricinājums, bet to es uzzināšu pēc vizītes pie ārsta. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man mājās var gadiem stāvēt pudeles. Vienreiz bija arī ļoti burvīga pieredze, aizejot no situācijas, kur kāds taisīja krokodila asaras. Biju tik laimīga un pieņemoša. Top 3 pieredze dzīvē un alkohols tur bija lielisks pavadonis.
BET ar alkoholu bijušas ļoti nepatīkamas situācijas. Attiecības un sakari, kuras bez tā nebūtu bijušas. Personīgas nepatīkamas pieredzes ar vecāku, kurš desmitgadēm dzer un dzīvesbiedru alkoholiķi, kurš fiziski un emocionāli ir pazemojis. Tādēļ liekas, ka pat priecīgi paceļot to glāzīti ielaižu sevī kaut ko, kas man nesis visādas ciešanas.
Ar grādīgajiem nosists daudz laika un ticis disasosiēts. Kopš atmetu jebkādu smēķēšanu, nekas no tā nav pietrūcis.
Bet tas tā - pārlieku nopietni skatoties uz sevi. Pēc gadiem varbūt būs citādāk.