| Es vakar futbolā dabūju ar elkoni pa zodu. Pēc šī incidenta parādījās viegli koordinācijas traucējumi, un neliela migla redzē. Sajūta apmēram tāda pati, kā pēc izdzerta viena vai diviem aliem. Alus analoģija, manuprāt, ir gana precīza, jo braukšana ar motociklu mājās bija mazliet bailīga. Un tad jau pašā vakarā, sēžot dīvānā, un mēģinot koncentrēties uz ekrānu, es sapratu, ka tā tiešām ir tā pati sajūta, kas ir vieglā alkohola reibumā, un man riebjas šī sajūta. Tas varētu izskaidrot manas pieaugošās problēmas attiecībās ar alkoholu, kāpēc man nu jau ir parādījusies vēlme no tā izvairīties arī ballīšu režīmā. Es neteiktu, ka citi apziņas stāvokļi ir uzskatāmi par skaidru prātu, bet tie tomēr ļoti atšķiras no sajūtas, ka kāds tev ar airi ir ievilcis pa galvu. Cita starpā, tie pāriet dažu stundu laikā, un tu esi atpakaļ bāzes līmenī. Jā, un man varētu būt arī smadzeņu satricinājums, bet to es uzzināšu pēc vizītes pie ārsta. |
Es joprojām mēdzu vakaros iedzert kādu craft alu, jo garšo. Esmu piefiksējis, ka nevajag dzert vairāk par vienu, atsevišķos gadījumos arī tas viens šķiet nevajadzīgi lieks. Nodalīt alkoholu no ēdiena es esmu sācis jau sen, un alkohols vispār ir kļuvis par tādu kā lietu, ko lietot zināmā mājas komfortā. Mājas ballītes prasa zināmu sagatavošanos un plānošanu. Publiski pasākumi vispār pamatojumu tur doties, un "jē, būs forša ballīte" tāds nav. No katra šāda pasākuma gribās atnākt kaut ko uzzinājušam vai pieredzējušam, un alkoholš šinī uzstādījumā vispār ir ne pa ķeksi.