Es noskatījos video par vienu notievēšanas preparātu, un biju diezgan mēreni ahūnā par to, kādus riskus cilvēki ir gatavi uzņemties. Es nezuskatu, ka manas attiecības ar ķermeni un ēdienu ir super veselīgas, bet globāli skatoties es laikam tomēr esmu spektra labajā galā. Nav jau tā, ka es nelietotu vielas, bet ja man būtu ļoti svarīgi samazināt svaru, es laikam atgrieztos pie drastiskas diētas un ilgtermiņa risinājumiem, nevis pie "viegli un ātri", kur otrā svaru kausā ir nāves un vēža riski. Un jau atkal - nav man mērķa un vēlēšanās dzīvot simts gadus, bet vismaz tos, ko es nodzīvošu, es labprāt nodzīvotu bez veselības problēmām.
Bet spektra otrā galā, es neesmu drošs, kā es jūtos par to visu bodīpozitīvisma kustību, jo arī tā bieži vien šauj sev kājā. Mani reizēm šausmina cilvēku uztura izvēles, tai pat laikā es nevienam neko nepārmestu, ja vien neparādītos konteksts, kurā es varu paust savu viedokli nenorādot uz kādu personīgi. Munprāt iecietība, pieņemšana un labais piemērs spēj panākt daudz labākus rezultātus, kā sociālais spiediens un kauns.
https://youtu.be/Q0eKXWVpS_Y?si=x3gdJapwjTnmr6epSpeaking of vielas - pēc visas šīs pārvākšanās varētu beidzot nopirkt kreatīnu.
Varbūt esi jau dzirdējis / klausījies šo diskusiju
https://www.nytimes.com/2023/02/28/opin