You wanna have a life but not too real
 
21.-Feb-2022 12:59 pm
Lai gan lielāko daļu laika es esmu mierā ar šo faktu, tomēr reizēm kaitina tas, ka esam iesprostoti tik trauslās biloģiskās mašīnās. Piemēram, šī bezspēcība slimības priekšā. Es gandrīz vai jūtu, kā aizkaitinājums plūst caur smadzenēm, un es tur nevaru neko padarīt. Pat īsti samierināties nē, jo ja es spētu samierināties, nebūtu arī šī aizkaitinājuma. Mašīna vēlas, lai tu izslēdz tālās gaismas, un samazini dzinēja apgriezienus, un tu nevari strīdēties ar mašīnu, jo tai visdrīzāk ir taisnība.

Runājot par trauslām biloģiskām mašīnām - jāiet noarhivēt ciba. Es īsti nezinu, ko jūs tur darāt, es nemāku tam sekot, bet mani pārliecina arguments, ka kādam būs vienkāršāk aizklapēt šo trakonamu, nekā to satīrīt.
Comments 
21.-Feb-2022 04:28 pm
Stipri ieteiktu mašīnu noparkot garāžā, lai nedabūtu el longo kā es.
21.-Feb-2022 04:31 pm
Es saprotu, ka smadzenes patērē 20% no kopējā enerģijas patēriņa, bet varēja jau viņas atstāt arī onlainā. Varētu vismas pastrādāt, palasīt, vai vismaz kaut ko paskatīties. Tagad tāda veģetēšana vien sanāk.
21.-Feb-2022 05:05 pm
Nu, es izstaigāju nedēļu ar tjipa jocīgu alerģiju un pastiprinātām ieilgušajām iesnām no Zsv. Cena - nedēļa kā pie smadzeņu satricinājuma un potenciāli gadu ilgas galvassāpes, tirpšana un ožas zudums. Sēdi gultā un neko nedari!
21.-Feb-2022 05:10 pm
Nu, es arī neplānoju tēlot varoni. Vairāk skumstu par to, ka vienu dienu ir "visums un es - mēs esam viens", bet jau nākamajā ir "stulbās smadzenes atkal demonstrē savus limitus".
21.-Feb-2022 05:15 pm
Jāmācās būt iecietīgiem pret sevi un savu ķermeni. Tas nemaz nav viegli.
This page was loaded Nov 30. 2024, 3:47 am GMT.