Kāpēc cilvēki ievieš bērnus? Ir daudz standarta atbilžu, bet manuprāt atbildes uz jautājumiem par šo tēmu nav pašsaprotamas. Tie ir īpaši cilvēki, vai tas cilvēkus īpaši maina? Paturēsim versiju, ka nepareiziem cilvēkiem ir bērni nepareizu iemeslu dēļ, kā valīdu opciju. Un es nemēģinu ņirgāties, man vienkārši patīk visu sadalīt pirmreizinātājos, un nonākt līdz esencei. Jo teorētiski arī situācijai, kur divi cilvēki grib būt kopā, arī nevajadzētu būs sarežģītai, bez redz kā cilvēki sitas pret sienu.

Lai cik svarīgi būtu apskāvieni un pareizie vārdi, viselementārākā līmenī cilvēkiem patīk savus tuvākos pabarot. Say what you want, tas ļoti daudziem sniedz gandarījumu, so we have that part covered. Tad, droši vien, vajadzētu patikt pavadīt laiku kopā ar bērnu. Pieņemsim, ka cilvēkam patiesi var patikt skatīties visas pilnmetrāžas multenes, kas regulāri sit kases ieņēmumu rekordus, bet kā ir ar stundām sēdēšanu smilškastē, vai bumbas spārdīšanu, nepārprotami nolaižoties līdz pavisam citam skilu līmenim. Piemēram, valoda ir viena no lietām, kas reāli ir jāvienkāršo. Te gan jāsaka, ka daži cilbas ieraksti par bērniem nedaudz ir pretrunā pēdējam pieņēmumam par valodu. Un tad vēl ir tās visas lietas, kas prasa finanšu līdzekļus. Viena lieta ir gūt prieku no dāvināšanas, nedaudz cita ir atteikties no drusku labākiem auto, drēbēm vai ceļojumiem, lai bērnam būtu... nezinu, savs dators. Piemēram, nav taču tāda opcija bērnu nelaist skolā, jo no visām lietām tieši iepirkšanās skolai vecākam nenes gandarījumu.

So, it's all bit weird. Es tikko neaizgāju uz kolēģu ballīti, kur teju visi bija ieradušies ar savām atvasēm, kas īpaši tika izklaidētas. Bet kaut kāda vajadzība rūpēties par mazu bezpalīdzīgu radību cilvēkos ir dziļi iekšā, citādi skrienot pa lietaino Ziedoņdārzu, es tur neredzētu tik daudz cilvēkus ar saviem jaunpieņemtajiem kucēniem.

Also fonā uzslēdzu Looney Tunes. Jau intro melodija atmeta atpakaļ tālā sentimentā par bērnību. Es varētu izbaudīt multenes brīvdienu rītos, kamēr virtuvē tiek ceptas panūkas.