Domājot par to, kam lai sēžos kamanās, jeb kam vislabāk ir pārdoties, ja atbilde nav "tam, kurš visvairāk maksā", tad rodas vesela kaudze jautājumu, tai skaitā ētisku.

Bet sāksim ar globālo. Mums pašiem vēlēšanas vēl tikai priekšā, bet Polijā ārdās nacionāla valdība. Un nacionālā valdība ir sakašķējusies ar Eiropu, jo ir izdomājusi zāģēt Belovežas mežus, tos, kuros Sumbri. Ļoti konservatīvi, indīd. Kaut kādos aspektos man poļu lecīgums patīk, lai gan tas var ieņemt arī tādas formas, kā Ziemeļkorejas iedzīvotāju nodarbināšana būvniecības darbos, un viss ar argumentiem "tu, sapuvusī Eiropa, man te nemācīsi, kā aizstāvēt nacionālās intereses". Starp citu, ir dzirdēts viedoklis, ka Dambrovska pēckrīzes veiksmes stāsts arīdzan ir bijis mežu zāģēšana, jo mežu zāģēšana ļauj piedzīt ciparu līdz vajadzīgajiem normatīviem, bet ko nu par veco. Nacionālās intereses, tātad. Kamēr Tramps rej, ka Amerikas ogļraču bērnus vajag pabarot, tikmēr aizbergu karavānas šķeļ okeānu viļņus. Obama, piemēram, nav nekāds globālās sasilšanas noliedzējs, bet nacionālās intereses paliek nacionālās intereses, lai arī frekings nav gluži vegānā omlete. Bet labi, ir diezgan grūti argumentēt pret "mūsu bērni mirst badā", ja vien tu neesi gatavs teikt, ka jūsu bērni mirs, lai mūsu mazbērni dzīvotu. Tāpēc jau tie politiķi tur ir, lai pieņemtu lēmumus, vai amputēsim kāju, vai roku, paralēli cīnoties ar šarlatāniem, kas bļauj, ka pacientu izglābs vien dieva žēlastība un homeopātija.

Atpakaļ pie sava deķīša. Ir ļoti vilinoši visus pacienāt ar kafiju un bulciņām, un sasegt ar puķainām sedziņām, bet pie mums neaug ne kafija, ne pekanrieksti. Kad aitišņiki grib pārdot kādu dārgu sistēmu, tad viņi sāk skatīties uz tirgu un meklēt naudu. Nauda pārsvarā ir divām nozarēm, un ne viena no viņām nesaražo pat tik daudz kā koka sūdiņus ar latvju zīmēm. Labākajā gadījumā viņi ražo cipariņus, ko var apmainīt pret poļu tomātiem. Un pat ja tev nav jāpārdod dārga datorsistēma, šīs divas nozares šā vai tā ir lielākie darba devēji. #sad Tāpēc katram kaņepju striķu vijējam, koka skandu grebējam vai apakšbikšu šuvējam vajag noglāstīg galviņu, un neprasīt no viņa pārāk daudz naudas. Par mežistrādi man, laikam, nebūs viedokļa, jo koki mežā aug, bet es nebūšu tas eksperts, lai pateiktu, cik pareizi un daudz viņi tiek zāģēti.

Savukārt par valsts vēlmi paņemt naudu, tā vien šķiet, ka mums atkal grib uzbūvēt sociālismu. Geju tiesības ir laba lieta, bet ja tu sākis aiztāvēr gejus, naciķiem ir jauns lamuvārds, un viņi tevi nosauks par komunistu, un skatoties uz jaunajiem un progresīvajiem spēkiem, grūti pat viņiem to pārmest. Un tomēr, kad valsts tev sāk prasīt naudu, ieslēdzas tāds iekšējais kapitālists. Medicīnai vajag. Es nezinu, man viss ir kārtībā: dzeru maz, sportoju, lūzumus ārstēju ARS traumpunktā par pilnu cenu, ja nu kāds akurāt mirst no vēža, varam runāt, bet asperīnu un deguna pilienus gan jau var nopirkt bez ārsta uzraudzības. Vēl valsts saka, ka vajag krāt nākotnes pensijai, savukārt tev gribās teik, paldies, valts, pensijas ir ļoti labi, bet man reāli bail, ka tu mani piedrāzīsi, tāpēc, davai, es kaut kā pats. Abet tas, laikam, nav labi, nav solidāri. Un ko tālāk?