Roberta Truhio divpadsmitgadīgais sīkais spēlēšot basu Korn. Wow! "Wow" gan ir par Korn, ne tik daudz par bērna vecumu un viņa spēju spēlēt instrumentu profesionālā līmenī. Arī slavenu vecāku talantīgie bērni nav ļoti oriģināla ideja, tas pats Igora Kavaleras sīkais, kurš arī ir kruts bunģieris, un gan jau ir vēl citi.

Kas mani interesē krietni vairāk, kā tas notiek, kad bērni nolemj iet savu slaveno vecāku pēdās? Var saprast loģiku, vai kā teiktu mana vecmāmiņa, viņam ir labi gēni. Tai pat laikā pirmais kas iešaujas prātā, ir stāsti par ekspektāciju spiedienu, potenciālajiem psihoterapijas pacientiem un visu pārējo čerņu. Tur pat reizēm nav jāiet vecāku pēdās, pietiek vien ar faktu, ka tavi vecāki ir slaveni. Varbūt tie bērni nemaz neko paši nenolemj? No otras puses, ja tavi vecāki ir tavi varoņi, plus tev visi fiziskie apstākļi ir nodrošināti līdz tādam līmenim, ka sākt kaut ko darīt konkrētajām jomā ir tik pat viegli kā uztaisīt brokastis, varbūt tas ir tikai likumsakarīgi?

Jā, kaut kas fascinējošs un vienlaikus biedējošs ir šādos bērnos.