Pastāsti ōmei par saviem ahiliem, un izraisi vētru ūdens glāzē. Viņi mēdzot plīst. Jā, ir dzirdēts, ka treniņā lēkājot pāri solam kādam ir plīsušas ahileja cīpslas. Es vakar knapi no piektā stāva nokāpu, man būtu jāsadzerās ziga deva peinkilleru, lai šādā stadijā spētu sev pārraut ahileja cīpslu. Vajagot aiziet pie “speciālista”. Aha, esmu bijis es pie “speciālistiem”, un citiem plakanās pēdas diagnosticētājiem. Paldies, nē. Ja, “aiziet pie speciālista” nozīmē nacionālā līmeņa veselības aprūpi, tad tur par pēdām neviens rūpi netur, tādēļ labākajā gadījumā viņi ieteiks pārtraukt sportot, sliktākajā - likt urīna kompreses, un domāt pareizas domas. Neviens problēmu risināt nevēlas un nespēj. Nē, kaut ko pa pasauli var sagrābztīt, un, varam priecāties, ka dzīvojam laikmetā, kad ir visādas elektroniskas diagnosticējošas mašīnas (neticiet nevienam, kurš, ieskatoties jūsu bēdīgajās acīs, jums var uzstādīt diagnozi). Bet viss ir common sense, paša atbildība un spēja atrast pareizos cilvēkus. Nekādi “speciālisti” nekur netiek dalīti.

No pozitīvā, šodien salīmēju teipus. Mājās būtu bijis ērtāk, bet apstākļi spieda, un, ar visu to, sanāca tīri labi. Baudu relatīvu atvieglojumu, un aizkaitinājma mazināšanos. Vajadzēja to izdarīt jau vakar. Rehabilitācijas plāns attiecībā uz futbolu ir stāvēt vārtos, un tusēt pa aizsardzīvu.