Jā, no visādiem sabiedriskiem trendiem, es saprotu dziesmu svētkus, es saprotu maratonu, uz kociņa savērptus un fritētus kartupeļus, un iešanu brančot. Es pat saprotu, kādēļ to vajag pagastvečiem un projekta realizētājiem. Vot, paskaidrojiet man, parastiem mirstīgiem cilvēkiem… priekš kam viņiem āra trenažieri? Basketbola grozs, futbola vārti, volejbola stabi - to es saprotu. Tā ir prolateriāta izklaides, kurām uz visiem jāsametas vienai bumbai. Nu, varbūt jāziedojas vienām nocenotām botiņām, volejbola gadījumā vajag tīklu. Ne tev abonements sporta klubā vajadzīgs, kur dušās kāds vaksē kājas, ne dzīšanās pēc dārga ekipējuma, kur katra ietaupītā grama izmaksas aug eksponenciāli. Tas proletariāts, kas kačā masu to nedara pievelkoties pie durvju stenderēm un jumtu korēm. Vai es esmu pārāk maz nodzīvojis savā rajončikā, un neko no ielu kultūras nesaprotu?