| Kā jūs viņas nosaucāt, par šopinglistēm?
Nē, nu visus viedokļus jūs tur jau izrakstījāt, tur jau nekas daudz nav palicis ko teikt. Varu tik pateikt, ka manā neatkārtojamā pieredzē, lai arī šopinglistes gluži neesmu stādījis, dažādi uzstādījumi par potenciālajām sievietēm blakus ik pa laikam ir izrādījušies aplami. Protams, tā visa rezultātā nav gluži tā, ka mani par manu laimīgo dzīvi tagad apskaustu no Urāliem līdz Vidusjūrai, bet diezgan bieži ir pierādījies - gribi sasmīdināt dievus, pastāsti viņiem par saviem plāniem. Labākajā gadījumā kā granītā cirsts paliek vien sarakst, ko tu dzīvē negribētu vairs pieredzēt. Nu, un arī tad tas tevi neglābj no šīs lieliskās pieredzes. Bet, nu, ja kādam ir skaidrs, ko viņš no dzīves grib, skaužu ar zaļu skaudību. Man kaut kā parasti sanāk gribēt visu, bet neizdarīt neko.
Bet, kas man patiesi liek smīnēt ūsās, ir cilvēku spēja atrast svešas apenes, un uzvilkt viņas mastā publiskai apsmiešanai. Drošvien tāpēc man nav draugu. Labi un lietderīgi pavadīts laiks. Bet drīkst man norādīt - ko tad jūs nākat uz mūsu cibiņu?
Vienvārdsakot, šopinglistes ir pārvērtētas. Džadžot cilvēkus vēl vairāk. |
bet, lai attīstītu īpašību, jāmāk noskatīt īstais izejmateriāls. tātad- patiesība (pārsteigums, pārsteigums) ir kaut kur pa vidu.