Pilsēta ir frīkaina. Nu, gan jau uzspīdēs saule, parādīsies cilvēki, bet pagaidām tikai meža dīvaiņi uz velopēdiem, un tie vēl ir tie labākie. Bet, jā, laiksapstāklis nelutina. Citādi, skatoties futbolu, un arī vērtējot apkārtējo reakciju, es, šķiet, izskatos stirpi par jaunu savam vecumam. Bet tā, ka stipri. No vienas puses, protams, prieks, bet visam ir savas robežas. Dies pasarg, likumā atrakstītas. Toties, man brokastīs būs tēja. Vienu paciņu dabūju no Delisnack. Atkal jau par vecumu, bet džusi nesamulsināja ne mans ģīmis, ne karte ar ko maksāju. Bet kad bija jāpārdod tējas paciņa, jo, fakin, es joprojām neesmu nopircis tēju, bija tāds skatiens - par tādu naudu? Man tiešām ir tāda Aušvices sejas izteiksme, ka tūlīt nomiršu no bada?

Bet, tātad, pirmdien cibas personāži, kas patērē vīnu, un uzkož visādus sierus un fuetus, pirmdien ir aicināti iepazīties ar manām premisēm. Apņemos saskrūvēt atlikušos trīs krēslus, un padomāt par sieru tēmu. Vīna glāzes man ir divas, nu, jūs sapratāt. Tās ir rezervētas īpašiem izpalīdziņiem. Vēl bez glāzēm, man vajag - istabas termometrus, virtuves cimdus... un pat nezinu, ko cilvēkiem vēl vajag. Pieļauju, ka sienas skapi neviens neņems līdzi. Jebkurā gadījumā, all you need is love. Bet, lai visa štelle noritētu man saprotami, piesakās, es jūs saskaitīšu, un tad jau sarunās detaļās.