Cibiņā jau klejoja, bet beidzot izlasīju (jo pa nedēļas vidu nav tādas lieliskas iespējas) - http://providus.lv/article/virietis-ir-vajakais-posms

Mulsina gan fakts, ka sarunā par dzimti un dzimumu kaut kā daudz tiek runāts tieši par vīrieti, bet, what the hell - this is the mans world. Isn't it?

Anyway, lai arī Providus labpatikās izraut no konteksta tēzi, ka vīrietis ir vājākais posms, man patika divi citi:

"Bet ar “kā agrāk” mēs iedomājamies, protams, ka visas sievietes bija bajārienes, nevis, piemēram, dzimtcilvēki." Te pat komentāri pa lielam lieki. No vienas puses pieprasām mūsdienu brīvības augļus, no otras - labumus, kas bija pieejami šauram sabiedrības lokam. Tad varbūt nesapņojam par nesasniedzamo, un ejam uz labumiem, kas reāli ir iegūstami mūsdienu šauram sabiedrības lokam? Tur gan sanāk atsisties pret realitāti, kamēr fantāzijas ēst neprasa. Tāds cherry picking.

"Protams, par atkāpi no standartiem vienmēr nākas maksāt. Kā par jebkādu individualitāti.". Lūk! Tas ir kaut kas iz sērijas, gribu būt matains metālists, un pālī nedabūt pa muti maskačkā. Pēc tam, protams, par to visu sašust. Jautājumā par ragutiņu vilkšanu kalnā nekas nav mainījies. Jā, kas svarīgi, šī vispār ir vispārcilvēciska atziņa.