Nu, bļeģ, nu! Magnolia. Vairāk kā trīs stundas šedevra, un, lai nesareibtu galva notikumu virpulī, viens mirstošs murminātājs savu sakāmo atkārto pa trīs lāgi. Well, ok, toreiz nebija hipsteru, tāpēc pēc apkārtējās un iekšējās pasaules harmonijas neviens netiecās, tāpēc savu vājprātu vienkārši izslimoja, nevis ārstēja ar vegānismu, liberastiju, atkritumu šķirošanu un jogu. Jā, un ar sex, drugs & rock'n'roll arī nevienu tanī laikā nepārsteigsi, tāpēc slimības vēsturei bija jābūt biezai un ar prātu netveramai.

Par Oskara nominācijām, pārējās 42 es atļaušos nepētīt - mūzika, absolūtu piekrītu, scenārijs, emmm..., Toms Krūzs, tiešām tanī gadā bija tik sūdīgi ar aktieru performanci? Nē, nopietni, Tomam Kukurūzam karjerā uz to brīdi tiešām trūka labu izpildījumu? Jā, viņš bija ok, bet tā, ka tur dvēsele asiņotu, nezinu gan.

Nē, deviņdesmitajos bija laba mūzika, kino ne tik ļoti. Tas, laikam, paldies jāsaka astoņdesmitajiem, ar visiem saviem Top Gun. Deividi Linči, bļin. Kaut kā šobrīd mani vairāk velk uz normālību.