Es, protams, saprotu, ka arī pieaugušu cilvēku spēj mulsināt Rammstein dziesma "Pussy", jo gluži ofissā pie kafijas automāta nenotiek dialogi iz sērijas - so, what's the problem, let's do it quick. Es, visdrīzāk, arī svešiem bērniem nespētu pilnā nopietnībā sākt stāstīt, ka viņu dzīvēs pienāks brīdis, kad dzimumlocekļa ievadīšana vagīnā būs kaut kas satriecoši burvīgs, līdz brīdim, kad būs jādodas uz Delfiem lasīt rakstus par seksu trijatā, spermas norīšanas par un pret, un anālo lubrikantu top desmit. Un tomēr, un tomēr, pēc visa šitā svētā sašutuma par Annu, kas pabija Pēteris, par bērnu homoseksualizēšanu, un ko tik tur vēl ne, kāds tieši ir iemesls sašust par multeni bērniem, kur galvenajās lomās ir penis un vagīna? I don't get it! Kādam vairāk labpatiktos lasīt rakstus par pusaudžu grūtniecības statistiku Austrumeiropā?

Bet, protams, būtu muļķīgi, ja es tagad sāktu līst ar savu dziesmu grāmatu svešās baznīcās, tādēļ pavisam vienkārša ziņķārība. A kāds būtu akceptējamais vecums un formāts bērnam stāstīt par to, ka cilvēks ir seksuāla būtne, un eventuāli to dara arī mams un paps, vai kā tai dziesmā bija? Un, dies pasarg, ainiņas par bitītēm un puķītēm es esmu redzējis tikai humora raidījumos un filmās. Tai pat laikā arī apzinos, ka nav arī gluži tipisks stāsts, kad otrās klases audzēkņi iet ciemos pie klasesbiedra, kuram vienīgajam mājās ir videomagnetofons, lai tur skatītos pornogrāfiskas filmas. Then again, toreiz videomagnetofons, pornogrāfija un vecāku nebūšana mājās bija noteikta apstākļu sakitība, atšķirībā no interneta tagad.