Kirils var kļūt par manu opiju, jo viņš atkal joko, un es vēl neesmu atklājis viņai veiksmes formulu. Jaunākais epistulārais šedevrs ir vienkārši... vienkārši... vienkārši... nu tas ir jāizlasa!

Piemēram, Markss nebija stulbs neirotiķis, atšķirībā no mūsdienu internetu bruņiniekiem. Neesmu dakteris, kā arī neesmu Marksu dzīvē saticis, lai konstatētu viņam neirozes, bet man Markss ar praktiķi nez kādēļ neasociējas. Nu, internetu nebija, rakstīja viņš grāmatas. Un? Varbūt tas ir iz sērijas, ka mūsdienu mūzika ir sūds, jo viss jau ir sarakstīts agrāk?

Tālāk interesantāk. Kapitālisms smird, jo bezdarbs, krīzes u.c. Un, citēju, "Problēma nav, ka tas viss ir, bet kā pret to attiekties." A man kaut kā šķita, ka visa ņemtne ir par to, ka tas viss ir, nevis domstarpības ir par to, vai bezdarbs un krīzes ir labi, vai slikti. Nu vot neesmu nedz saticis, nedz dzirdējis par tādu cilvēku, kurš būtu teicis - bezdarbs ir labi, dodiet divus, visiem rīt prānu. Goda vārds, neesmu. Pat Hitleram sāpēja sirds par vācu tautu, viņš tikai izdomāja, ka pie visi vainīgi žīdi. Nu, varbūt ne izdomāja, varbūt kādas grāmatas salasījās, bet ne par to ir stāsts.

Nu, un visbeidzot, šajā astoņus tūkstošus zīmju garajā šedevrā ir pieminētas 22 personas. 23, ja skaita Jēzu, 26, ja skaita Šekspīra lugas personāžus, un 30, ja vēl piemetam grupu nosaukumus. Takš tur ir kādas 500 zīmes tikai viņus uzskaitot vien. Why?