| Kamēr ciba grūzd par to, kā pareizi sist savas sievas un vīrus, un kādos atbalsta un rehabilitācijas centros viņus pēc tam likt, lai beigās nonāktu līdz Vitgenšteina cienīgām sarunām par to, vai sāpes ir īstas, vai iedomātas, teorētiķi savos teorētiskajos modeļos varētu apskatīt jautājumu, vai bērnus pērt ir pareizi, vai nē? Varbūt pazudīs vēlme cietējus dalīt pēc dzimuma. Savukārt savā iedomībā atļaušos postulēt, ka tupa nostāties pozā "bērnus sist nedrīkst" var atļauties tikai bērnu vecāki, kas to nedara. |
nu tbš es cenšos, lai botoms lains ir nevis "tu mani izbesīji, tāpēc pats vainīgs, ka dabūji pa ausīm, nākamreiz būs vēl sliktāk" bet "tu mani izbesīji - tas bija slikti, bet tas, ka es tev sadevu pa ausīm, arī bija slikti un es nedrīkstēju tā darīt"
(teorētiski es cenšos nedot pa ausīm, bet ne vienmēr izdodas)