Sāk pierādīties tas, par ko man visu laiku bija aizdomas.

Kādi ir izplatītākie mīti par nabadzīgo Latviju? Nevajag pat uz delfiem iet, palasi te pat cibu. Mums te viss ir slikti, tur "pie viņiem" viss ir labi. Mēraukla, protams, ir rubļa garums. Es gan neteikšu, ka "viņi tur" ir kaut kādi nabadziņi, par ko te daži mēģināja pārliecināt, bet katrā ziņā muļķi jau nu noteikti arī nē. Komūna ir tāda slēgta organizēta struktūra, un jautājums ir vienkāršs - tur tad ar mums, vai ar viņiem? Ar mums - tas nozīmē lielāku rubli, bet tomēr mazāku kā mums baltajiem cilvēkiem. Ja vien, protams, tev bez vēlmes saņemt vairāk, nav arī kādas īpašas kompetences, kas mums te uz vietas ir trūkumā. Ja ne ar mums, nu tad mežonīgais kapitālisms tev draugs - nāc brauc pelnīt lielo rubli, un rēķini pats, kā tu viņu sadalīsi atlikušajam mūžam. Šitie marta zaķi, kas paši nezin, kur viņiem mājas, mums nav vajadzīgi.

Vienvārdsakot, vai nu "brauciet latviji jūriņā", zeltu rakt, vai naftas platformas stutēt, lai pietiek visam mūžam, vai pasi uz nagliņas, un aizmirstam par dzintara krastu vispār. Tas bija tikai ļauns murgs, no kura tik ļoti gribējās aizmukt, un tā īstā dzīve jums ir "tur".