Eh, kā man patīk šis raksts. No "A" līdz "Z". Ok, taisnības labad pieminēsim, ka tas ir fragments.

Vispirms, katrs kārtīgs ebrejs zina, ka dodoties kaut ko pārdod, jāvelk jaunais uzvalks, bet dodoties maksāt nodokļus, vai pakurnēt par grūto dzīvi, ir jāvelk vecais uzvalks. Aināram Liljē šī senā gudrība ir gājusi secen, un tādēļ viņš pie raksta par auto tirgus problēmām nolēmis sabildēties džipa salonā, nevis kāda nebūt Hjundai Getc salonā. Nu gluži: "vien kārtīg zivsaimniek vajag vien kaijēn!"

Otrs, kas ir ziņa, un kas ir viedoklis, un kāds virsraksts beigās tiek uzlikts rakstam. Kamēr Aināram nepadodas džipu tirdzniecība, vai vismaz viņam ir sajūta, ka viņam nepadodas džipu tirdzniecība, līzinga kompānijas apgalvo, ka tirgus lēnām aug. Ja es būtu žurnālists, es ietu tālāk, un apjautātos līzinga kompānijām, vai gadījumā jaunu auto tirgus nav atgriezies pirms krīzes apjomos? Bet, kas mums statistika, ja mums ir eksperts ar viedokli. Vēl ir pārsteidzoši, ka Latvijas tirgus laikam tomēr takā aug ar visu briesmīgo nodokļu politiku, kamēr Eiropā ar labo nodokļu politiku krīt. Itogo, ja ir izdarīti novērojumi, ka parādās arvien vairāk jaunu auto ar Igaunijas un Lietuvas numuriem, tad it kā vajadzētu secināt, ka pie viņiem ir vēl briesmīgāka nodokļu politika, un tirgus vēl augošāks.

Vienvārdsakot, lasiet biznesa laikrakstus. Kad ome prasīs, "Nu, bērniņ, kā ir, krīze beigusies?", varēs atbildēt, "Nē, ome, džip ņe lovitsa, ņe rasķot motor!"